Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir sācis īstenot pilotprojektu, kurā nodrošinās bezmaksas pakalpojumu – aptauju konsultāciju ugunsdrošības jomā. VUGD pakalpojumam – klātienes konsultācijām mājoklī – aicināti pieteikties iedzīvotāji no trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, kā arī personas bez noteiktas dzīvesvietas, kurām konsultācijas tiks nodrošinātas sociālajās institūcijās, informē Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece.
Pilotprojekts, kas turpināsies līdz 2024. gadam, tiks īstenots sadarbībā ar Rīgas, Ventspils, Liepājas, Mārupes, Madonas un Balvu novada pašvaldībām. VUGD risina sarunas par sadarbības iespējām arī ar Aizkraukles novada pašvaldību.
«Aptaujas konsultācijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju izpratni un informētību par ugunsdrošību mājokļos. Analizējot VUGD statistikas datus par traģiskām ugunsnelaimēm, kas prasījušas cilvēku upurus, secināms, ka neuzmanīga rīcība ar uguni ir viens no biežākajiem iespējamiem ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un būtisks ugunsnelaimes riska faktors ir sociālā vide. Dažkārt iedzīvotāju uzmanību pārņem citas ikdienas rūpes un ugunsdrošība tiek atstāta novārtā. Līdz ar to nepieciešama mērķtiecīga komunikācija, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz ugunsdrošības jautājumiem mājoklī,» skaidro VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Aptauja konsultācija būs saruna ar VUGD amatpersonu par ugunsdrošību, kuras laikā varēs saņemt arī padomus par drošību un informatīvu materiālu par mājokļa ugunsdrošību. Izvērtējot iespējas, mājoklī uzstādīs dūmu detektoru. Aptaujas konsultācijas laikā iegūto informāciju par ugunsdrošības stāvokli mājokļos VUGD izmantos tikai apkopotā veidā, ievērojot personas datu aizsardzību.
Piedāvājums piedalīties pilotprojektā pērn nosūtīts visām pašvaldībām. Ar tām vietvarām, kuras atsaucās aicinājumam, ir noslēgti sadarbības līgumi. Ja kāda no pašvaldībām vēl grib iesaistīties – jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldi – uup@vugd.gov.lv, skaidro A. Vītola.
Ņemot vērā, ka Bauskas novadā pērn un arī šogad ir bijis daudz izsaukumu uz sodrēju dzēšanu māju dūmvados, kā arī par piedegušu un uz plīts aizmirstu ēdienu, kas izraisījis sadūmojumu, un to, ka tikai 42% mājokļu Bauskas novadā, kuros bija izcēlies ugunsgrēks, bija dūmu detektors, «Bauskas Dzīve» jautāja pašvaldībā, vai novadā ir plānota iesaistīšanās šajā aktivitātē. «Iespējamā dalība tiks izvērtēta,» atbildēja Laura Ārente, Bauskas novada uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja.
Reklāma