Svētdien, 8. janvārī, Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā Svēto Misi vadīs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Tiešraidē dievkalpojums būs skatāms LTV 1.kanālā. Šī diena būs īpaši svētki, jo pēc daudzu gadu pārtraukuma Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu karalienes svētglezna tiks atkal ietērpta zeltā un notiks tās kronēšana, portālu informēja Katoļu baznīcas informācijas aģentūrā.
“Skaistkalnes Dievmāte bruņās tērpta bijusi jau vairākus gadsimtus. Diemžēl, ejot pāri kariem, dievnams vairākkārt aplaupīts un pēc Otrā pasaules kara zudušas arī senās Dievmātes bruņas, kronis un daudz dārglietu, tajā skaitā daudzas votas,” pavēstīja draudzē.
Pēckara gados tika darinātas jaunas bruņas, taču tās tika noņemtas, jo bija “nesavienojamas ar gleznas saglabāšanu”. Tāpēc svētdien Dievmātei tiks uzlikta no jauna darināta riza un kronis. Tāpat pie Dievmātes altāra tiks atjaunotas un izstādītas votas.
Skaistkalnes svētvieta aiz Aglonas ir otra populārākā Dievmātes svētvieta Latvijā. Augusta pirmajā svētdienā šeit notiek Kanepenes svētki, bet maija pirmajā svētdienā vairākas svētceļnieku grupas uz Skaistkalni dodas svētceļojumos kājām.
Skaistkalnes dievnams ir agrīnā baroka stilā celts arhitektūras piemineklis. Tas būvēts 1692. gadā. Sākotnēji baznīcu apkalpoja jezuīti, kas Skaistkalnē bija apmetušies jau 17. gs. 60. gados, kad mūra baznīca vēl nebija uzcelta. 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris. No 1774. gada līdz 1929. gadam apkalpoja dažādi priesteri, pēc tam svētā Franciska Mazāko Brāļu kapucīnu ordenis, bet no 1949. gada līdz 2001. gadam – diecēzes katoļu priesteri. 20 gadus Skaistkalnē kalpoja Svētā Pāvila I Vientuļnieka ordenis (OSPPE) jeb paulīniešu tēvi, kas pie Skaistkalnes brīnumdarītājas Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbildes īpašā veidā lūdza par ģimenēm, kā arī veicināja to, lai ģimenes un svētceļnieki mērotu ceļu uz svētvietu un lūgtos par Latvijas ģimenēm.
Kopš 2022. gada janvāra draudzē kalpo priesteris Andrejs Mediņš, kurš organizē dažādus pasākumus un koncertus, rūpējas par baznīcas atjaunošanu.
No publikācijas “GLEZNĀ SKAISTKALNE Zemgalietis 1939.gads. Rīgas Vēstnesis. (avots: periodika.lv)
Pēc vairākiem gadiem liktenis man atkal bija lēmis apmeklēt dzimtenes pagastu —Skaistkalni, kur uzaugu un pavadīju bērnības skaistākos brīžus. (..) Izbraucot no meža, vispirms ieraugu diženo diviem augstiem torņiem dievnamu, tad neviļus skats vēršas pa labi, kur meža līkumā saules pusē saredzama sarkana ķieģeļu māja, apsūnojušu jumtu. (..)
Skats vēršas uz kalnu, kura virsotnē atrodas sirmais dievnams. Tas tāds, kā bija.
Jau tuvu trīs gadu simteņus tas diendienā skaņā balsī aicina visus savā paspārnē, kā rūpīga māte tas pulcina savus izklīdušos bērnus savā svētnīcā, tos apmierina un apmīļo. Tūkstošus viņš ir svētijis pirmo un pēdējo reizi, tūkstošiem viņš ir izdalījis svētos sakramentus un bagātīgas Dieva žēlastības. Daudz vaidos un nopūtās klausijies un prieka un bēdu asarās mazgājies. Labas un sliktas dienas redzējis un pārdzīvojis. Daudz kas pārgrozijies, tikai viņš kā stāvējis — nesatricināts un nelokāms stāv. īsta Kristus baznīca būvēta uz svētā Pētera klints, kuru elles vārti nespēj uzvarēt. Ja saka, ka Aglona ir Latgales garīgais centrs, tad Skaistkalnes baznīca ir pārējās Latvijas diženums un svētums!
Arī šajā dievnamā atrodas Dievmātes altāris ar Jaunavas Marijas brīnumdarītājas gleznu. To neapstrīdami liecina rotas, kas piestiprinātas gleznai abās pusēs. Rotas veltījuši tie, kas saņēmuši Vissvētākās Jaunavas palīdzību slimībās, kad laicīgā palīdzība izrādijusies bezspēcīga. Kā Vasaras svētkos dievlūdzēji plūst uz Aglonu, tā Kanapenē (40 st. atlaidās augustā) no malu malām kā ūdens straume tek baznīcēni no tālienes un tuvienes uz
Skaistkalni. Rīga, Liepāja, Daugavpils viņiem nav par tālu! Dievmātes altāris it sevišķi mīļš skaistkalniešiem. Arvienu ziedošas puķes uz tā to gaiši liecina. Katru dienu pie šī altāra kāpnēm redzam ceļos nometušos baznīcēnus skaitot rožukroni un lūdzam žēlastību. (..)”
