FOTO un VIDEO: Zelta vērti ļaudis; pašvaldība biedrību pārstāvjus pulcē forumā Vecumnieku vidusskolas zālē

Bauskas novadā noticis jau trešais pašvaldības rīkotais forums «Vairāk jaudas». Pasākumā Vecumnieku vidusskolas jaunās ēkas zālē piedalījās apmēram 60 dalībnieku.

Sanākušos uzrunāja eksperti, bija divi pieredzes stāsti un brīvais mikrofons. Pasākumu 25. janvārī organizēja Zemgales NVO centrs, Bauskas novada pašvaldība un daļēji finansēja Kultūras ministrija.
Pašvaldība pasniedza nelielas balvas – lampas uz koka pamatnes. Tās saņēma aktīvisti, kas iesniedza sabiedrisko organizāciju projektus, īstenoja projektus programmā «Iedzīvotāji veido savu vidi» un iesniedza pieteikumus līdzdalības budžetam.

Foruma ievadā uzstājās Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis «Skandīne», kuru vada Kristīne Jerenoviča. Pasākumu vadīja Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš, to atklāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA).

Miskaste pašiem jākārto
Sanākušos uzrunāja domnīcas «Providus» vadošā pētniece Līga Stafecka. «Kompliments Bauskas novada pašvaldībai, jo viņi īstenoja projektu, kur mēs aicinājām pašvaldības sevi izvērtēt pēc labas pārvaldības principiem. Pašvaldība izgāja sarežģītam pašvērtējumu procesam, lai analizētu, cik veiktās darbības atbilst labas pašvaldības principiem. Piecas pašvaldības kvalificējās balvas saņemšanai un viena no tām bija Bauskas novada pašvaldība,» informēja L. Stafecka.
Viņa uzrunāja sanākušos, aicinot uz aktīvāku līdzdalību pašvaldības darbībā: «Līdzdalības esence ir tas, ka par līdzdalību paši atbildam. Ja pie mājas izgāzta miskaste, tad nav uzreiz jāraksta uz vietējo avīzi, ka viss ir slikti, ka pašvaldība neko nedara. Vai tad grūti pašiem miskasti sakārtot? Tā nav, ka kaut ko var darīt tikai tad, ja esi pie varas. Ir jāiesaistās pašiem.»

Iedzīvotāji ir prioritāte
Kā pamatu veiksmīgam sabiedrības darbam L. Stafecka atzīmēja zināšanas par to, kā pašvaldība funkcionē, un kopienas darbu. «Ir jābūt piederībai vietējai kopienai, misijai, ideālismam. Ir jābūt sajūtai, ka gribam dzīvot labākā vietā. Sajūtai, ka esi vietai piederīgs, ka gribi, lai šī vieta plaukst, ka var to darīt skaistāku,» tā «Providus» pētniece, uzsverot, ka svarīgi panākt, lai aktivitātēm būtu ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, jo citādi no procesa jēgas nebūs.
«Politiķiem ir svarīgi runāt ar cilvēkiem, apzināties, ka iedzīvotāji ir augsta prioritāte. Par svarīgiem lēmumiem jāmeklē veids, kā to izskaidrot sabiedrībai. Formāti – komisijas, komitejas, kopīgi sadarbības projekti, deleģējuma līgumi, kopīgi pasākumi un tā tālāk. Ja nav brīvu mediju, kas seko līdzi politiķu darbam, tad viss atkarīgs no tā, vai nevalstiskās organizācijas seko līdzi,» pauda L. Stafecka.
Viņa norādīja, ka pašvaldības pārstāvji mēdz skatīties uz iedzīvotājiem kā uz klientiem, bet nepaskatās kā uz vēlētājiem. «Svarīgi, ka vismaz reizi gadā pie jums atbrauc deputāti un vadība uz sapulci. Un lai ir zināms, kad būs arī nākamā. Jo biežāk brauks uz tikšanos, jo konstruktīvākas būs sarunas,» secina pētniece.

Pūļa fenomens
Par iespējām iegūt finansējumu biedrību aktivitātēm informēja vairāki pārstāvji. Zemgales NVO centra pārstāvis Uldis Dūmiņš vēstīja, ka izsūtīs informāciju e-pastā. Reizē norādīja, ka jādomā par lielāku skaitu biedru un aktīvistu piesaisti. Viņš akcentēja, ka ir tāds fenomens kā lielo pasākumu efekts, kad liels skaits iesaistīto biedrības pārstāvju spēj veiksmīgi panākt izmaiņas komunikācijā ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem. «Pēc biedru skaita Zemgalē lielākās biedrības ir senioru biedrības. Jelgavā lielākā ir ar 400 senioriem, bet tas ir ļoti sarežģīti – gan piedāvāt darboties biedrībā, gan motivēt piedalīties,» pauda U. Dūmiņš.
Par pašvaldības projektiem informēja Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente. Viņa pastāstīja, ka arī šogad būs atbalsts sabiedrisko organizāciju iniciatīvām, projekti «Iedzīvotāji veido savu vidi» un iespēja iesniegt pieteikumus līdzdalības budžetā. Savukārt 29.martā pašvaldība rīkos dialogu starp iedzīvotāju padomēm un pašvaldību, ko organizēs domnīca «Providus». Viņa nosauca labāko iedzīvotāju īstenoto projektu aizvadītajā gadā – par tādu atzina Bērzkalnu iedzīvotāju grupas īstenoto projektu «Rotaļu vieta «Kopā būt!»».

Mūsu tagadne
Izskanēja divi sabiedrisko organizāciju iedvesmas stāsti. Biedrības «Laiks jauniešiem» vadītājs Gints Jankovskis pastāstīja, ka savulaik aizgājis no darba pašvaldībā, lai pilnībā sevi īstenotu biedrības darbā, un plānotais izdevies. Šogad biedrība ir garantējusi finansējumu 115 tūkstošu eiro apmērā.
«Mūsu sauklis ir nevis «Jaunieši ir mūsu nākotne», bet gan «Jaunieši ir mūsu tagadne»,» stāstot par paveikto, uzsvēra G. Jankovskis. Viņš norādīja, ka biedrība ir izaugusi no Bauskas, tagad darbojoties Zemgales un Vidzemes reģionā un Rīgas pilsētā. «Mūs uzrunāja Ogre un citas pašvaldības, jo esam izstrādājuši brīvprātīgā darba sistēmu, kuru varam ieviest. Konsultējam Labklājības ministriju. Plānojam pētīt un sākt darbu ar ielu jaunatni Bauskas pilsētā. Sociālajos tīklos mūsu saturu veido paši jaunieši. Varam palīdzēt, ja kādai biedrībai vai aktīvistam ir nepieciešamas konsultācijas par «Erasmus+» projektiem,» informēja G. Jankovskis. Viņš novēlēja Vecumnieku jauniešiem rast savu telpu: «Jaunietim ir jābūt saimniekam par savu vietu, par telpu, kur viņš atrodas.»
Otrs veiksmes stāsts bija par biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētājas Egijas Stapkēvičas iesākto aktivitāti, kas noveda līdz Bauskas kopienas centram «Pasta 5». Biedrība savulaik meklēja jaunas idejas un iedvesmu, īstenojot kapacitātes projektu. Ar citu biedrību un aktīvistu iesaisti un pašvaldības atbalstu, un atvēlētām telpām biedrība pašlaik iekārtojusi kopienas centru Bauskā, Pasta ielā 5, un plāno turpināt gan telpu, gan pašu biedrību attīstību.
«No 360 Bauskas novada nevalstiskajām organizācijām, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā iesaistās tikai dažas. Iesaiste ir deleģējuma līgumi, dalība pašvaldības komisijās un konsultatīvajās padomēs, projektu īstenošana. Mūsu biedrības 2022. gadā, sanākot kopā, saprata, ka vēlas uzlabot apkārtējo vidi. Lai labāk sadarbotos, nepieciešama viena vieta, viens nams, kur sanākt kopā,» sākumu atceras E. Stapkēviča. Gala rezultātā tapis kopienas centrs, ar kura aktivitātēm var iepazīties facebook.com lapā «Bauskas kopienas centrs «Pasta 5»».

Vajag «ienaidnieku»
Zemgales NVO centra pārstāve Kristīne Kode pastāstīja par viedajām kopienām un īstenoja īsu aktivitāti «(Sa)darbnīca iedzīvotāju iespējošanai». Viņa norādīja, ka viedajam ciemam ar pazīšanās zīmi vien finansējums neseko. «Tas ir atbalsts, rīks. Viņi paši rīkojas un īsteno savas vides attīstību. Meklē jaunus konceptus un risinājums, lai ciems pastāvētu arī nākotnē,» tā K. Kode. Viņa norādīja, ka Vidzemē ir pat ģimeņu kopa, kas veido jaunu ciemu. Pamazām veidojoties arī uztvere, ka varētu būt arī viedās mazpilsētas. Zināmi viedie ciemi Latvijā esot Alsunga, Bauskas novadā Skaistkalne, Kurmene un Zorģi. Ar video palīdzību iepazīstināja ar viedo Bebrenes ciemu.
Tālākajā aktivitātē viņa aicināja padomāt, kā iedzīvotāji iesaistās projektos un ko vajadzētu darīt, lai iesaistītu neaktīvo sabiedrības daļu. Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers rosināja uzstādīt informatīvos ekrānus un atvēlēt Zemgales televīzijā vienu stundu laika ziņām par Bauskas novadu. Citi norādīja, ka svarīgi ir līderi, kam sekotu pārējie, uzsverot, ka personiskais kontakts un saruna ir pats svarīgākais. Bija piedāvājums atrast «kopīgo ienaidnieku» jeb kopīgo problēmu, kuras risināšanai mobilizējas sabiedrība. Pieļāva, ka varētu pat radīt teorētisku lielo problēmu, kas ieslēdz kopējo saprātu un rada sabiedrības aktivitāti. Rosināja uzticēt konkrētus pienākumus neaktīviem iedzīvotājiem, kā arī rīkot koncertus un pasākumus, uz kuriem ierodas iepriekš neredzēti ļaudis, un censties viņus piesaistīt šādos pasākumos. «Balvos jaunieši plānoja mikroautobusu, kurā būs spēļu konsoles un braukājot aicinās spēlēt un reizē jauniešu uzrunās,» vienu ideju atcerējās U. Dūmiņš.

Jāatbalsta tie, kas izmirst
Negaidīti aktīvs pasākuma noslēgumā bija brīvais mikrofons, kur aktuālākā tēma bija līdzdalības budžets. Viedokli ar vēstules nolasīšanu pauda Mežotnes pagasta pārstāvis Aldis Pavilons, kurš uzsvēra, ka iedzīvotājus neapmierina kārtība, kā iepriekš notika balsojums, uzsverot, ka ar iepriekšējo sistēmu pilsētas ieguva projektus, kurus ar savām aktivitātēm varēja iegūt pagasti.
«Teiktais, ka lielās pašvaldības ar lielāko iedzīvotāju skaitu tāpat pārbalsos parakstus, neiztur kritiku. Bauskas pilsētā vēl aizvien nav ievēlēta iedzīvotāju padome – tātad Bauskā aktivitātes nav. Tas vien, ka nevaru izvēlēties sev trīs tīkamākos projektus no visiem, jau ir aizvainojoši. Jāatbalsta lauku reģioni, kas izmirst. Politika, kas slēdz skolas un pasta nodaļas, pasliktina situāciju valstī. Jaunieši bēg prom no pagastu vides. Uzskatu, ka līdzdalības budžeta projekti ir vairāk jārealizē tieši pagastos,» pauda A. Pavilons.
Viņš rosināja noteikt, ka teritorijas, kur projekti īstenoti, nepiedalās nākamā gada balsojumā. Par termiņiem var vienoties, vai tas ir gads vai cits termiņš. Aicināja projektus dot izvērtēt iedzīvotāju padomēm, nevis deputātiem. Projektus katru gadu pārapstiprināt, ja iesniedzējs to apstiprina. Balsošanas procesu vienkāršot, lai nobalsot var arī tālāk dzīvojošie iedzīvotāji, nododot balsojumu pagastu vadītājiem vai citām personām. Aicināja kā kritēriju noteikt balsu attiecības procentu pret iedzīvotāju skaitu.
Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Ļūmanis norādīja, ka pašlaik darbojas darba grupa, kas vērtē tieši līdzdalības budžetu. «Visām iedzīvotāju padomēm izsūtīja informāciju un pieteicās trīs pārstāvji,» norādīja J. Ļūmanis.
L. Ārente informēja, ka jaunajā projektā plānots finansējumu dalīt piecās daļās teritoriālajām vienībām – Bauska, Bauskas apvienība, Iecavas apvienība, Rundāles apvienība un Vecumnieku apvienība. Finansējumu sadalīs proporcionāli iedzīvotāju skaitam teritoriālajās vienībās. Balsot varēšot par vairākiem projektiem, bet par katru no tiem vienu reizi.

Dzīvības uzturētāji
Izskanēja arī pateicības un komentāri. U. Dūmiņš aicināja pašvaldības vairāk deleģēt funkcijas nevalstiskajām organizācijām. «Nemēģiniet visu darīt paši. Uzticieties tiem, kas var izdarīt labāk,» pauda U. Dūmiņš. Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka pateicās visiem aktīvistiem, jo viņi palīdz noturēt dzīvību lauku reģionos.
Bauskas novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka pateicās aktīvistiem par darbu: «Zinu, cik grūti ir izstrādāt projektu, cik daudz darba, atbildības un precizitātes nepieciešams, lai ieviestu projektu. Katrs cilvēks, kurš kaut reizi mūžā mēģinājis uzrakstīt projektu, zina, ka tas nav viegli. Nepieciešamas zināšanas, prasmes, laiks, uzņēmība, stūrgalvība, pacietība. Tas ir milzīgs darbs, zināšanu kopums, kas jums visiem piemīt. Tie, kas to dara nepagurstoši – jūs esat zelta vērti mūsu novada iedzīvotāji.»
Vecumnieku iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle Kristīne Kopce-Ļūmane gan atzina, ka pietrūcis savstarpējās iepazīšanās: «Es vēl joprojām īsti nezinu, kas jūs visi esat un ar ko jūs nodarbojaties. Esmu uzņēmuma īpašniece, labdarības fonda vadītāja un iedzīvotāju padomes dalībniece. Aicinu visiem iepazīt citam citu.» ◆

+ 33