Zemgalē nostrādāja 19 no 23 trauksmes sirēnām; Bauskā un Iecavā tās darbojās

Otrdien, 28. jūnijā, Zemgalē, pārbaudot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamos bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, tika konstatētas tehniskas nepilnības sirēnu attālinātās iedarbināšanas programmā, tādēļ sirēnas tika iedarbinātas manuāli. Bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 19 no 23 Zemgalē izvietotām trauksmes sirēnām, bet Jelgavā, Dobelē un divas Tukumā izvietotās sirēnas nenostrādāja, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.

Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem VUGD informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu (un programnodrošinājuma) apkopi un uzturēšanu.

«Lai izplatītu brīdinājumu iedzīvotājiem dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā, Latvijā ir izvietotas trauksmes sirēnas. Paralēli  informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, TV) palīdzību. Šādu pārbaudi veicam ik gadu, lai pārliecinātos par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi. Notikumi Ukrainā parāda, ka valsts un sabiedrības drošības stiprināšanai nepieciešama tāda agrīnās brīdināšanas sistēma, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās. Tādēļ valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir jāpapildina ar šūnu apraides tehnoloģiju, kas nodrošinātu ātrāku informācijas izplatīšanu sabiedrībai par ārkārtas notikumiem un ieteicamo rīcību,» skaidro VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Nakurts.

Visā Latvijā no šodien pārbaudītajām 164 trauksmes sirēnām nenostrādāja 21 sirēna.

Baušķeniece Zanda, kas dzīvo lielveikala «Rimi» tuvumā, sacīja, ka diemžēl sirēnu neesot dzirdējusi.

«Manuāli iedarbinot, abas Bauskas novadā uzstādītās sirēnas nostrādāja. Dzirdamību ietekmēja attālums līdz sirēnai un vēja virziens, tā ātrums. Tāpēc katrā vietā tās bija dzirdamas atšķirīgi,» skaidro V. Gribuste.

I. Nakurts papildina, ka, «ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā pašlaik uzturas liels skaits Ukrainas valstpiederīgo, šoreiz īpaši domājam par papildu iedzīvotāju informēšanas pasākumiem – informatīviem paziņojumiem sociālajos tīklos vairākās valodās, īsziņu nosūtīšanu uz Ukrainas valstpiederīgajiem reģistrētajiem tālruņa numuriem un citiem pasākumiem.»

Lai pilnveidotu un attīstītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, 2021. gadā VUGD organizēja un veica pētījumu, lai apzinātu piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus sabiedrības apziņošanai, izmantojot mobilo sakaru tīklus. Noslēdzoties pētījumam, 2021. gadā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tika sagatavots informatīvais ziņojums, kuru 2021. gada 13. aprīlī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot risinājumu, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā tiks ieviests šūnu apraides risinājums, lai apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varētu saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem.

Paredzēts, ka šūnu apraides risinājuma ieviešanu finansēs, piesaistot Eiropas Savienības 2021. – 2027. gada fonda – ES Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām» līdzekļus, ja tiks atbalstīta to piešķiršana šī mērķa īstenošanai.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams aptuveni 1,5 kilometru rādiusā (sirēnu dzirdamību ietekmē sirēnu izvietojuma augstums, teritoriālās apbūves īpatnības, pilsētas ikdienas transporta un ražošanas objektu radītie trokšņi, meteoroloģiskie apstākļi). VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizors un radioaparāts (Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzijas kanāli LTV1 un LTV7 vai Latvijas Radio apraides kanāli) vai citas ierīces informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 «Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība» VUGD pārbauda trauksmes sirēnu gatavību, lai izvērtētu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).