Kukurūzas ražas vākšana šogad noris neierasti vēlu. Turklāt, graudu kvalitāte ir krietni sliktāka, nekā citus gadus – tas ietekmēs gan lopbarības apjomus, gan spēkbarības maisījumu saturu. Lauksaimnieki atzīst, ka arvien nopietnāk būs jāņem vērā klimata pārmaiņas un jāmeklē jauni risinājumi labas ražas iegūšanai, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Lai arī ierasti kukurūzu vāc septembra nogalē, saimniecībās Zemgalē darbi uz lauka turpinās arī šobrīd. Zemnieks, Dobeles novada SIA “Ziedi JP” valdes loceklis Juris Pilveris pavasarī iesēja 680 hektārus kukurūzas.
Viņš sacīja, ka cerēto ražas rezultātu nesasniedza, jo “ļoti daudz laukos nevienmērīgi sadīga kukurūza, dažos laukos viņa pat nesadīga, kā arī novākšanas laikā ļoti daudz postījumus mums nodarīja mežacūkas”.
Arī ražība ir par 30 līdz 50% mazāka, nekā citus gadus, atzīst lauksaimnieks, norādot, ka tas ietekmēs arī viņa ieņēmumus. Tomēr, tā kā šajā saimniecībā ir vēl daudz citu virzienu, finanšu trieciens nebūs ievērojams.
Nākošajā gadā uzņēmums plāno palielināt iesētās kukurūzas daudzumu, jo saimniecībā palielināsies lopu skaits – tādējādi vajadzēs vairāk lopbarības.
Laikapstākļi šogad bijuši nevienmērīgi arī viena novada robežās. Ja blakus esošās saimniecības norāda uz zaudējumiem, Bauskas novada zemnieku saimniecībā “Drunkas” 24 hehtāru platībā iesētā kukurūza šogad izaugusi labi.
Zemnieku saimniecības pārstāve Diāna Rudlapa norādīja, ka saimniecība kukurūzu iesējusi “īstajā laikā”.
“Šogad mums ir tiešām laba raža. Runāju arī ar citiem saimniekiem, kad, piemēram, Kurzemes pusē ir tā, kad kukurūza vēl nav gatava, bet viņu ir apņēmušas salnas. Šajā gadījumā vālīte līdz galam vairs nevar nogatavoties,” skaidroja Rudlapa.
Tomēr kopumā kukurūzas raža šogad ir sliktāka visā Latvijā, atzina biedrībā “Zemnieku saeima”.
Lauksaimnieks un “Zemnieku saeimas” eksperts Valters Zelčs norādīja, ka “pāri pusei mēs, protams, esam ar kukurūzu, bet tas ir krietni vēlāk nekā citus gadus. Arī tā ražība, skatoties sausnā, ir no 30 līdz pat 50% mazāka, nekā bija pagājušajā gadā”.
Klimata svārstības padara lauksaimniecību arvien neparedzamāku, uzsvēra “Zemnieku saeimā”. Šogad lopbarības kvalitātes nodrošināšanai kukurūzai klāt tiks likts arī papildus maisījums.
“Būs jāmeklē citi risinājumi: jāpērk klāt un jālieto daudz vairāk šī te sauktā spēkbarība, jāmaļ klāt kvieši, iespējams, paši kukurūzas graudi būs nepieciešami. Tas gan pavisam noteikti būs plaši izplatīti,” pauda Zelčs.
Katru gadu Latvijā vidēji tiek iesēti ap 60–65 tūkstošiem hektāru kukurūzas. Lielākā daļa tiek audzēta lopbarībai, bet nozīmīga daļa izmantojama arī biogāzes ražošanai un spēkbarības maisījumos.
