Zemgales reģionam ir iespēja kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā arī plašākā reģionā, Zemgales
Enerģētikas darba grupā tiekoties ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem un
ekspertiem, paudis Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes
priekšsēdētājs Arnis Bergs.
Kā aģentūru LETA informēja Zemgales
plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Aigars
Ieviņš, pašlaik ZPR īstenotajā projektā “Enerģētikas pasākumu telpiskās
un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana” tiek izstrādāts reģiona
plāns alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas izmantošanas
perspektīvai, kura mērķis ir sekmēt alternatīvās enerģijas izmantošanu
un atjaunojamās enerģijas pielietojamības paaugstināšanu transportā, tā
mazinot fosilās enerģijas patēriņu un ārvalstu ietekmi. Lai šo plānu
izstrādātu pilnīgāku, ZPR regulāri tiekas ar nozaru ekspertiem,
debatējot par paveikto un precizējot plānā iekļauto.
Pēdējā tikšanās Bergs skaidrojis, ka Eiropas Savienībā liels uzsvars
tiek likts uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, un Zemgalei, pateicoties lauksaimniecības nozarei, ir iespējams kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā.
“Lietuvā jau pašlaik ražo fotoelektriskos paneļus. Zemgalei
ir viss nepieciešamais, lai ražotu atjaunojamu, ilgtspējīgiem
kritērijiem atbilstošu transporta enerģiju – vai tā būtu biodegviela vai
zaļā elektroenerģija,” teica Bergs.
Savukārt SIA “Ekodoma” pētniece Anda Jēkabsone ieskicēja
bioenergoresursu paaudzes un uzsvēra, ka jau tuvākajā laikā jāsāk
nopietnas diskusijas par biogāzes stacijām. “Lai 2022.gadā, kad beigsies
obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi, daudzas biogāzes
stacijas netiktu likvidētas, nepieciešams sākt attīstīt alternatīvus
gāzes izmantošanas veidus,” aicināja Jēkabsone.
Viņa esot pārliecināta, ka biometāns Zemgalē
ir viens no saprātīgākajiem piedāvājumiem alternatīvās degvielas
nozarē, jo tas ir būtisks klimata pārmaiņu instruments, to iespējams
iegūt no vietējiem resursiem, turklāt tas viegli pieejams bioresursu un
bioatkritumu apjoma dēļ.
Ieviņš skaidroja, ka tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji pauda arī idejas, kas attīstītu Zemgali
kā “mugurkaulu” atjaunojamajai enerģijai reģionā. Līdzās iepriekšējās
diskusijās apspriestajām domām par biogāzes vai ūdeņraža ražotnes un
uzlādes stacijām izskanēja arī jaunas, piemēram, specifiskāki plāni, kā
pēc OIK maksājumu pārmaiņām izmantot un enerģijas tīklā integrēt esošās
biogāzes stacijas vai kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte varētu
kļūt par reģiona izcilības centru alternatīvās enerģijas jomā.
Projekta “Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās
ilgtspējības plānošana” pilnībā finansē Eiropas Savienība, un tā
kopējais budžets ir 1 707 925 eiro.
