Vietējā policija mazākās un lielākās pašvaldībās Zemgalē ar materiāli
tehnisko bāzi nodrošinātas nevienmērīgi, secināts projekta “Vietējo
sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana
Latvijas un Lietuvas pierobežā” diskusijā.
Pasākumā piedalījās Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes,
kā arī Auces, Aknīstes, Bauskas, Jelgavas, Viesītes, Vecumnieku un
Tērvetes novada pašvaldības policijas, kā arī projektu vadītāji no
vairākām pašvaldībām. Diskusijas mērķis bija apkopot valsts un
pašvaldības policijas līdzšinējās sadarbības pozitīvos piemērus un
identificēt galvenos šķēršļus vēl labākai sadarbībai un efektīvākai
rīcībai robežas abās pusēs, lai caur konkrētiem priekšlikumiem rastu
risinājumus veiktspējas un darba kvalitātes uzlabošanai.
Diskusijas dalībnieki valsts un pašvaldību policijas pašreizējo
sadarbību Zemgalē vērtēja kā labu, taču sadarbībā ar kaimiņvalsts
kolēģiem minēja virkni neskaidrību, galvenokārt kompetenču sadales jomā.
Tāpēc atbalstāms ir nodoms projekta ieviešanas laikā veiktā pētījuma
rezultātā sagatavot un parakstīt trīs divpusējas sadarbības līgumus
starp kaimiņos esošajām pašvaldībām – Tērvetes un Jonišķu, Vecumnieku un
Biržu, Aknīstes un Rokišķu -, secināts diskusijā.
“Sniegto pakalpojumu uzlabošanā kā grūti pārvaramu šķērsli gandrīz
visi runātāji nosauca naudas līdzekļu un cilvēkresursu trūkumu,”
informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību
speciālists Juris Kālis.
Viņš arī klāstīja, ka pierobežas pašvaldības savās teritorijās vēlas
pastiprināt valsts policistu klātbūtni, sevišķi smagāku likumpārkāpumu
novēršanā, kad pašvaldības policistam, vai visbiežāk – policistei –
pietrūkst gan spēka, gan zināšanu vainīgo atklāšanā un aizturēšanā. Kā
pozitīvu faktoru kārtības sargi minēja vietējo iedzīvotāju pieaugošo
uzticēšanos policijai.
Tāpat municipālās policijas pārstāvji vērsa uzmanību uz nevienmērību
materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā starp mazām un lielākām
pašvaldībām, ņemot vērā katras pašvaldības situāciju. Piemēram, Viesītes
novadā ir 12 ezeru, bet ūdens piesārņojumu un malu zvejniecības
atklāšanai nepieciešamais ekipējums ir ļoti pieticīgs. Turklāt novadā ir
arī 80 hektāru lielais Ilzu ezers, kura aptuveni puse teritorijas
atrodas Latvijas, bet otra puse – Lietuvas teritorijā, un kārtības sargu
sadarbība ir īpaši nepieciešama. Toties Jelgavas novadā pašvaldības
policijai, galvenokārt piesaistot Zivju fonda atbalstu, iegādāts
mūsdienīgs tehnisko līdzekļu arsenāls – kvadricikls, drons, nakts
redzamības monoklis, termokamera, laiva ar spēcīgu dzinēju un eholots
iekšējo ūdeņu novērošanai un zivju resursu aizsardzībai.
Diskusijā secināts arī, ka daudzās pašvaldībās izveidots iespaidīgs
videonovērošanas kameru tīkls, tostarp ar minētā projekta atbalstu,
tāpēc rodas nepieciešamība izgatavot šādu kameru izvietojuma digitālo
karti, lai vajadzības gadījumā kārtības sargi operatīvi varētu piekļūt
uzkrātajai informācijai. Arī šo priekšlikumu ņems vērā projekta
ieviešanas turpinājumā, uzsvēra Kālis.
Līdzīgas diskusijas projekta partneri patlaban organizē arī Lietuvas
pusē, bet novembra beigās, tiekoties visiem projektā iesaistītajiem
partneriem, kopējā diskusijā sagatavos priekšlikumus apjomīga pētījuma
norisei un rekomendāciju izstrādei pierobežas glābšanas dienestu un
sabiedriskās kārtības sargāšanas institūciju sadarbības pilnveidošanai
arī citās, projektā neiesaistītajās pašvaldībās.
Jau vēstīts, ka ZPR īsteno projektu par infrastruktūras uzlabošanu
Aknīstes, Tērvetes un Vecumnieku novados. Ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu
sadarbības programmas atbalstu minētajās Latvijas pašvaldībās, kā arī
Biržu un Rokišķu rajonos Lietuvā paredzēts stiprināt pašvaldību drošības
dienestu sadarbību un kapacitāti, veidot jaunus pārrobežu sadarbības
risinājumus, kā arī modernizēt ar drošību saistīto infrastruktūru.
Tāpat paredzēts, ka šajā periodā tiks panāktas vairākas divpusējas
vienošanās starp iesaistītajām pārrobežu pašvaldībām par sadarbību
sabiedriskās drošības jautājumos, kā arī attīstīti pārrobežu risinājumi
drošības risinājumiem.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam
projektu “Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un
pieejamības uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā” jeb “Safe
Borderlands” ZPR kā vadošais partneris ievieš kopā ar partneriem no
piecām pašvaldībām Latvijā un Lietuvā. Tā kopējais budžets ir 543 262
eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 461 773
eiro apmērā.
