Zemgales pašvaldību pārstāvji iepazīst sadarbības piemērus sabiedriskās kārtības un civilās aizsardzības nodrošināšanai Vācijas – Polijas pierobežā

Zemgales plānošanas reģiona sešu pašvaldību vadītāju un pārstāvju delegācija apmeklēja Pomerānijas reģionu Polijā. Pašvaldību pārstāvju vidū bija arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.

Vizītes galvenais mērķis – paplašināt zināšanas, apskatot labās prakses piemēru Polijas un Vācijas sadarbībai sabiedriskās kārtības un civilās aizsardzības nodrošināšanai, kā arī ieguvumiem no pierobežu pašvaldību vienotas sadarbības modeļa, informē Undīne Šulca, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņa precizē, ka ZPR rīkotais brauciens atbalstīts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Tālāk U. Šulca apraksta vizītē redzēto, gūtos iespaidus un pieredzi. Pirmā diena aizvadīta Polijas pierobežas pilsētā Ščecinā. Zemgales delegācija apmeklēja Rietumpomerānijas reģiona Neatliekamās medicīniskās palīdzības centru. Iestādes vadītājs viesus iepazīstināja ar tās darbības principiem, stratēģiskajiem mērķiem un īstenotajiem projektiem. Zemgales pārstāvjiem vislielāko iespaidu atstāja pieejamais resurss. Telpās izvietoti vairāki simulatori ar iespēju mācīties palīdzības sniegšanu dažādās krīzes situācijās, izmantojot aprīkojumu, kas maksimāli pietuvināts dzīvam cilvēkam. Tā topošie un esošie paramediķi var gūt prasmes un pieredzi, kā sniegt neatliekamo palīdzību maksimāli pietuvinātos apstākļos.

Tāpat mācību centrā ir arī neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu simulatori, kas interaktīvā 3D vidē sagatavo šādu transportlīdzekļu vadītājus. Šo iespēju labprāt izmantoja arī delegācijas pārstāvji, pārbaudot savas prasmes šāda simulatora vadīšanā un pēc tam atzīstot, ka vadīt neatliekamās medicīnas transportu ir sarežģīts darbs.

Ņemot vērā Polijā izsludināto ārkārtas situāciju politisko notikumu Izraēlā dēļ, dažas dienas pirms plānotās vizītes sadarbības partneri no Pomerānijas eiroreģiona administrācijas informēja, ka Zemgales pārstāvjiem nebūs iespējams apmeklēt drošības iestādes (policijas, ugunsdzēsības un krīzes vadības departamentus), atklāj U. Šulca. Lai vizīte notiktu, nolemts meklēt līdzvērtīgu alternatīvu un lektorus no attiecīgajām iestādēm, lai aizvadītu tikšanos ārpus departamentiem. Tādējādi ZPR delegācija konferenču zālē klausījās lekciju un tikās ar Voivodšipas reģiona Policijas departamenta pārstāvjiem. Dalībnieki iepazīstināti ar lielākajiem ES projektiem, kuru īstenošana palīdzējusi sasniegt augstus pakalpojuma nodrošināšanas rādītājus visā reģionā.

Voivodšipas policijas departaments sadarbojas ar kolēģiem no Vācijas. Šāda sadarbība ļāvusi Polijas pusei pārņemt labās prakses principus no kaimiņiem, kā arī veicināt straujāku kvalitātes līmeņa pieaugumu un sociālekonomisko atšķirību mazināšanu. Kopīgie projekti ļāvuši ieviest mūsdienīgu un modernu civilās drošības un noziegumu apkarošanas sistēmas izveidi. Vēl viens sadarbības projektu ieguvums – materiālās bāzes papildinājums. Proti, dažādos projektos iegādāti moderni mobilie centri, droni, komunikācijas iekārtas u.c., kas nodrošina ātru reaģēšanu izsaukumos, palīdz operatīvi atklāt noziegumus, kā arī atvieglo krimināllietu izmeklēšanu.

Tāpat otrajā dienā apmeklēts Grifinas reģiona Policijas departaments, kas atrodas pierobežas zonā ar Vāciju. Arī šeit delegācijai tika liegta iespēja apskatīt visas departamenta telpas. Grifinas policijas pārziņā ir gan ceļu satiksmes uzraudzība, gan civilā drošība un aizsardzība. Policijas pārstāvji informēja par īstenotajiem projektiem. Viens no būtiskākajiem šādu projektu ieguvumiem ir izstrādātā vienotā pārraudzības un kontroles sistēma ar Vāciju. Kopīgi parakstītais līgums nodrošina sadarbību gan projektu izstrādē, gan vienotu vadlīniju izveidē. Dienas turpinājumā aizvadīta tikšanās ar Grifinas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju departamenta pārstāvjiem. Savukārt, dienas noslēgumā iesaistītās puses apsprieda sadarbības iespējas projektu īstenošanā civilās aizsardzības jautājumos.

Brauciena trešajā dienā viens no pieturas punktiem bija Tehnoloģiju un komunikāciju sistēmu muzejs, kas ierīkots bijušajā tramvaju depo ēkā, turklāt tas noticis, pateicoties vairākiem starptautiskiem īstenotajiem projektiem. Savukārt, viens no pēdējiem vizītes pieturas punktiem bija Ščecinas universitāte un tās laboratorija. Tajā viesiem bija iespēja apskatīt pilna aprīkojuma drošības sistēmas, kur topošie civilās aizsardzības speciālisti apgūst krīzes vadības sistēmas, ar kādām aprīkots viss Pomerānijas reģions. Universitātes pārstāvji viesus iepazīstināja ar drošības sistēmas uzbūvi, darbības principiem un dažādu situāciju rīcības plāniem. Pozitīvi, ka studentiem ir iespēja mācīties no reālām situācijām, kas pieredzētas reģionā. Līdz ar to praktiskās zināšanas papildina teoriju. Universitātes lektors iepazīstināja ar izstrādāto krīzes risku izvērtēšanas matricu, kas ļauj noteikt tālāko rīcību arvien operatīvāk.

Kā uzsver U. Šulca, viens no brauciena svarīgākajiem secinājumiem – valstu un reģionu sadarbība ir efektīvāks modelis kopīgu problēmjautājumu risināšanā. Eiropas Savienības īstenotajiem projektiem ir būtiska nozīme kapacitātes celšanā, jo ievērojamais finansējums sniedz iespējas nodrošināt materiālo bāzi pakalpojumu sniegšanai un bez mūsdienīgām tehnoloģijām un komunikāciju sistēmām nav iespējams efektīvi sniegt pakalpojumus. Polijas un Vācijas pierobežu sadarbība ir vērtīgs modelis, no kura mācīties citām valstīm, jo par spīti atšķirīgai likumdošanai, ekonomiskajam stāvoklim un valodas barjerai, valstis ir  sasniegušas ievērojamus rezultātus civilās drošības un aizsardzības jomā. Vienota pārraudzība, abu pušu iesaiste un tehniskais nodrošinājums palīdz veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.

Arī Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem ir radušās idejas jaunu sadarbības formu veidošanā. Tomēr kā lielāko šķērsli delegācijas dalībnieki min valsts un pašvaldību administratīvo funkciju ierobežojumus.

Par projektu

Brauciens īstenots projektā “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas atbalstu.

Projekta finansējums: 3 025 000 eiro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 2 500 000 eiro apmērā un valsts budžeta līdzekļi 525 000 eiro.

Projekta īstenošanas laiks: 13.06.2023. – 30.06.2026. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: ŠEIT