Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā Zemgales plānošanas
reģions (ZPR) aicina ministrijas attīstīt reģionālā līmeņa pārvaldi,
analizējot un pārdalot funkcijas, tā veicinot reģionālo attīstību,
valsts decentralizāciju un racionālu līdzekļu izlietojumu, aģentūru LETA
informēja ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.
ZPR uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkst kļūt par
mehānisku pašvaldību apvienošanu – tam ir jābūt kompleksam pasākumu
kopumam, kurā jāparedz visu valstij nepieciešamo funkciju izvērtējums un
attīstīšana, izveidojot ilgtspējīgāku valsts pārvaldības un
finansēšanas modeli. Īstenojot reformu, ir jāveicina valsts
reģionalizācija, sekmējot tās policentrisku attīstību, uzskata ZPR.
Izvērtējot dažādus variantus, ZPR Attīstības padome uzskata, ka
būtiski būtu beidzot izveidot otrā līmeņa pašvaldību jeb apriņķu modeli.
To esot iespējams attīstīt uz jau esošo plānošanas reģionu bāzes,
nododot tiem vairākas vietējo pašvaldību funkcijas, kas jau pašlaik tiek
īstenotas plašāk nekā vienas pašvaldības robežās. Tāpat pārskatāmas
būtu vairākas pašvaldību esošās funkcijas, kuras iespējams kopīgot un
pārraudzīt apriņķī, tostarp bāriņtiesu pakalpojumi vai civilā
aizsardzība.
Tāpat ZPR Attīstības padome uzskata, ka apriņķu modelī sekmīgi būtu
īstenojamas vairākas pašlaik valsts pārziņā esošas funkcijas –
profesionālās izglītības pārvaldība, primārā un sekundārā veselības
aprūpe, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšana un attīstība, pasažieru
pārvadājumu organizēšana, apriņķa telpiskā un attīstības plānošana,
uzņēmējdarbības attīstība, kā arī reģionālo finanšu investīciju
programmu plānošana un īstenošana.
ZPR ir sagatavojis savu redzējumu par potenciālajām funkcijām, ko tas
būtu gatavs uzņemties, un šis saraksts tiks iesniegts atbildīgajām
ministrijām.
“Jebkura reforma ir izaicinājumu pilna, taču būtiskākais ir šādus
procesus virzīt izvērtēti, uzsvaru liekot uz iedzīvotāju iespējām un
dzīves līmeņa uzlabošanos. Otrā līmeņa pašvaldība ar deleģētām funkcijām
sekmētu līdzsvarotu pakalpojumu un infrastruktūras attīstību, optimāli
izmantojot pieejamo finansējumu un veicinot valsts vispusīgu attīstību,”
komentēja Ieviņš.
