Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības; uzmanību pievērsīs arī Bauskas aizstāvju atcerei

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts šodien plkst.10 Rīgas domes sēžu zālē rīkos zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi, par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā, ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā, starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi,” saka Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece (JV).

Viņa norāda, ka tagad, kad Ukrainā Krievija iznīcinājusi Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl citas pilsētas, konference neesot tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē.

Konferencē Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20.gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944.gada 13.oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs uzskata, ka valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21.gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības gaitā tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944.gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam.

Dziļāka izpratne par šiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar pašlaik notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā, uzskata vēsturnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas, kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta ar Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21.gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” atbalstu.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu.