Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

ZM: Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošana vēja parkiem neradītu būtisku pienesumu tautsaimniecībai; arī Bauskas novads neatbalsta šo teritoriju izmantošanu vēja elektrostaciju projektiem

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošana vēja parkiem neradītu būtisku pienesumu tautsaimniecībai, jo šādas teritorijas aizņem tikai 3,1% no visas lauksaimniecības zemes platības, Ministru kabinetā (MK) saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norāda Zemkopības ministrija (ZM).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ZM, pēc MK pērn dotā uzdevuma, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka lauksaimniecības zemei Latvijā ir īpaši būtiska nozīme, jo Latvija ir unikāla ar lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamiem zemes resursiem.

“Tieši zeme ir uzskatāma par Latvijas nacionālo bagātību,” teikts informatīvajā ziņojumā, norādot, ka pārtikas un meža nozare dod būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot vairāk nekā trešo daļu no kopējās Latvijas eksporta vērtības un gandrīz 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī vairāk nekā 200 000 darbavietu. Vienlaikus lauksaimniecības zeme Latvijā ir pakļauta spiedienam, ko rada tās izmantošanas iespējas ar lauksaimniecību nesaistītiem nolūkiem, kā arī arvien lielāks pieprasījums pēc pārtikas, enerģijas un biomasas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas tiek īpaši izceltas un aizsargātas, un to regulējums ir ietverts MK noteikumos Par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.

Tajos noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu, kurā ieskaita pašvaldību, komersantu un māju ceļus un ūdenstilpes ar platību līdz vienam hektāram. Nogabala kopējā platība nav mazāka par 50 hektāriem.

Nacionālās enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (NEKP) noteikts, ka būtu lietderīgi nodrošināt nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes un meža zemes izmantošanu vēja parku attīstībai, kā arī izstrādāt kārtību valsts mežu zemes izmantošanai, tostarp nosacījumus nomas maksai un ietekmes uz vidi mazināšanai. Noteikts, ka NEKP pasākumu īstenošanas svarīgākais iznākums ir lielā mērā izmantots vēja enerģijas ražošanas potenciāls atbilstoši pieejamās infrastruktūras kapacitātei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ZM skaidro, ka, analizējot Valsts zemes dienesta (VZD) sniegto informāciju, secināts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kas ir Bauskas, Dobeles un Jelgavas novados, aizņem tikai 3,1% no kopējās lauksaimniecības zemes platības jeb 66 929 hektārus no 2 189 897 hektāru.

Informatīvajā ziņojumā Ekonomikas ministrija (EM) pauž, ka nav saglabājami ierobežojumi vēja elektrostaciju būvei nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, jo vēja elektrostacijas neaizņems būtisku daļu no attiecīgās teritorijas un apkārt vēja elektrostacijām būs iespējams turpināt lauksaimniecisko darbību. Turklāt aizlieguma atcelšana ļaus lauksaimniekiem diversificēt ekonomiskās darbības.

Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norāda, ka atbalstīs to normatīvu aktualizēšanu, kuros noteikta nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes izmantošanu, lai tajā varētu sekmēt ar lauksaimniecisko darbību savietojamas enerģijas iegūšanas attīstību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pauž, ka nav plānojis jaunu pārvades tīkla objektu izbūvi minētajās teritorijās, bet kompānijai nav iebildumu par vēja un saules elektrostaciju ierīkošanu šajās teritorijās. Arī AS “Latvenergo” un SIA “Enefit Green” neiebilst pret konkrēto teritoriju izmantošanu elektrostaciju uzstādīšanai.

Savukārt sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” skaidro, ka pašreiz Bauskas, Dobeles un Jelgavas novadu teritorijās elektroenerģijas sadales sistēmu veido vidējā sprieguma 6-20 kilovoltu (kV) elektrotīkls 3051 kilometra garumā, zemsprieguma (līdz vienam kV) elektrotīkls 4670 kilometru garumā un 2810 sadales transformatoru. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanas iespējas sadales sistēmā ir būtiski atkarīgas no jaudu caurlaides spējas, kas pašlaik ir ierobežojošais faktors jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu pieslēgšanai. 

Pēc “Sadales tīkla” pārstāvju paustā, ja tiek īstenoti projekti, kuriem izsniegtas tehniskās prasības pieslēgumu ierīkošanai, ņemot vērā arī saglabājamo sistēmas drošuma jaudu rezervi mikroģenerācijas un nelielu pašpatēriņam paredzētu ražošanas jaudu attīstībai, jaunu sauszemes vēja un saules parku izveide pieslēgumos pie elektroenerģijas sadales sistēmas attiecīgo novadu teritorijās, visticamāk, nav iespējama, kā arī nav lietderīga. Pastāv iespējas, ka papildu jaunas elektrostacijas tomēr var tikt attīstītas, izveidojot tiešu pieslēgumu pie elektroenerģijas pārvades sistēmas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus Bauskas, Jelgavas un Dobeles novadi neatbalsta nacionālās nozīmēs lauksaimniecības teritoriju izmantošanu vēja elektrostaciju projektiem, norādot, ka teritorijas aizņem mazu daļu novadu teritoriju un šobrīd tiek izmantotas lauksaimniecībai.

Savukārt lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām nav būtisku iebildumu pret vēja parku būvniecību šajās teritorijās, bet Vides konsultatīvā padome norāda, ka vēja parki primāri izvietojami lauksaimniecības zemēs un tikai pēc tam mežu teritorijās.

Arī Vēja enerģijas asociācija atbalsta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju atvēlēšanu vēja enerģijas attīstībai, norādot, ka tas neietekmētu lauksaimniecības teritoriju auglību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt ZM informatīvā ziņojuma noslēgumā secina, ka vēja parku ierīkošana lauksaimniecības zemē ir atļauta jau pašlaik. 

ZM norāda, ka noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām šobrīd ierobežo tikai 3% no visas lauksaimniecības zemes platības, tāpēc atzīstot šos noteikumus par spēku zaudējušiem, tas neradīs būtisku pienesumu tautsaimniecībai, taču augstvērtīgā lauksaimniecības zeme tiks pakļautas apbūvei, tā radot kaitējumu ne tikai ar lauksaimniecību saistītajai saimnieciskajai darbībai, bet arī kultūrvēsturiskajai ainavai, kas tiks neatgriezeniski izpostīta.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Miks Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. Pie tam,ja visa apkārtne būs pārblīvēta ar vēja ģeneratoriem par izraklemēto pašmāju tūrisma biznesu varam aizmirst.

    3
    2
  2. slavenais humorists Raikins savulaik iesmēja, cik elektrības spētu saražot balerīna, ja tai pievienotu dinamo mašīnu? Vai mēs jau savulaik neiebraucām purvā ar neskaitāmajiem mazajiem HES, kur vienīgais ieguvums bija to īpašniekiem? Vai tad jau tagad AS un ST nav iesniedzis prasību par vairākkārtēju tarifa celšanu elektrības pārvadei un tas nenotiek tādēļ, ka elektrības vadi aizrūsējuši… Protams, mūsu uzskatā igauņi ar savu mazās kodolspēkstacijas projektu taču ir stulbāki…

    4
    3
  3. Varbūt mēness gaismas turbīnas – ko velti tur naktī spīd un rada ceļu raganām uz slotām?

    6
    1
  4. Cilvēki muld bez zinātniskiem un statiskiem argumentiem. Nosauc konkrētus zinātnē un statistikā bāzētus ciparus un tad uzstājies ar apgalvojumiem.

    2
    2
  5. savulaik latvieši gaismu esot nesuši grozos…., bet tagad ar saules paneļu un vēja turbīnu uzstādīšanu mēs glābjam attīstīto rietumvalstu ekonomiku, pārskaitot tām miljardus par šīs tehnikas iegādi. Vien, kāda tam nozīme, ja vējš nepūš un saule nespīd- trūkstošo jāpērk biržā un mums, patērētājiem jāmaksā tā dārgākā cena, par kuru tobrīd kāds biržā elektrību piesola.

    10
    4
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.