Vecumnieku
novadā šomēnes tiks pabeigta dabas objekta «Baltā kāpa» teritorijas
labiekārtošana Vecumnieku pagasta Zvirgzdes mežā netālu no Staņķa ezera.
To sadarbībā ar pašvaldību veic a/s «Latvijas valsts meži» (LVM).
Apskates
vietas labiekārtošanas pirmajā etapā paredzēts uzbūvēt skatu platformu,
informācijas stendu un lapeni, «Bauskas Dzīvei» atklāj Monvīds
Strautiņš, LVM Vidusdaugavas reģiona Vecumnieku iecirkņa mežkopis.
Neesot atmesta arī doma par kāpņu ierīkošanu uz vairāk nekā 30 metru
augsto virsotni, taču pagaidām tiks nomarķēta taka, pa kuru ejot gājiens
līdz augstienei ir nedaudz garāks, taču lēzenāks. Varbūt nākotnē Baltā
kāpa būs viena no iespējamā velomaršruta pieturvietām, taču arī šī ideja
vēl apsverama.
Virsotnē var nokļūt pa lēzenāku taku
Latvijā
augstākās iekšzemes kāpas, kā tiek uzskatīts, apkārtnes labiekārtošana
bija novada pašvaldības iniciatīva, teic M. Strautiņš. «Cilvēki par šo
vietu interesējas, vairākus gadus augstienē tiek atzīmēta Baltu vienības
diena, reizi pa reizei jaunieši piesakās kāpā pavadīt vasaras
saulgriežus un ir sajūsmā par iespēju nopeldēties Staņķa ezerā. Netrūkst
interesentu, kuri šo dabas objektu iekļauj kā vienu no pieturas
punktiem pārgājiena maršrutā,» nepieciešamību sakārtot infrastruktūru
pamato mežkopis. LVM un Vecumnieku novada dome pagaidām mutiski
vienojušies, ka meža apsaimniekotāji finansēs labiekārtošanas darbus,
savukārt pašvaldība dabas objektu uzraudzīs un gādās par kārtības
nodrošināšanu.
Projekta pirmās kārtas īstenošanai LVM budžetā
rasti ap 10 000 eiro. Tā kā izmaksas ir ievērojamas, šajā darbu cēlienā
kāpņu izbūve netika plānota. Lai kalnā kāpējiem nebūtu jāpiepūlas,
cenšoties sasniegt augstieni no stāvās nogāzes austrumu pusē, tiks
izvietotas norādes, kam sekojot kāpas galotnē varēs nokļūt pa lēzenāku
taku no rietumiem. Būtiski arī, ka tādējādi dabas objektam netiks
nodarīts kaitējums, jo rāpšanās augšup pa taisnāko ceļu smilšaino kāpu
brucina.
Atpūtniekiem un medņiem būs jāsadzīvo
Nonākot
Baltās kāpas virsotnē, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka skats ir
iespaidīgs, turklāt mežs pēc lietus ļauj ieelpot īpašu dvesmu.
Teritoriju ap platformu un nogāzi ziemā plānots izkopt, atstājot tikai
kadiķus un priedītes. Paredzēts sakārtot arī vietu, kur ir kāpas
augstākais punkts; tas meklējams pa kreisi no skatu platformas. Mežkopis
ir sarūgtināts, pamanot kārtējā «dabas baudītāja» atstātās zīmes – ar
moča riteņiem zemē iegrieztas sliedes un apdegušu koka gabalu paliekas.
«Motobraucēji… Tas ir ārprāts. Kā lai cīnās? Tā laikam ir neiespējamā
misija,» skumji noteic M. Strautiņš.
Stāvot uz jaunās platformas,
viņš jūsmo par ainavu, kas paveras tālu jo tālu, un rāda uz Birzgales
pauguru, kas pabāzis galvu virs mežu galiem. «Zemgales līdzenumā nav
daudz tādu reljefu, kur skatu uz apvārsni var izbaudīt no augšas,»
secina mežkopis.
Unikālā dabas objekta apkārtnes labiekārtošanu
speciālists vērtē divējādi. Atpūtas vieta būs ierīkota, ērtības
ceļotājiem nodrošinātas, taču cilvēku masu piesaiste nav labvēlīga medņu
mikroliegumam. «Šajā apkaimē riesto medņi, un tieši pavasarī – martā,
aprīlī, maijā –, kad saro-sās tūristi un dabas draugi, putni ligzdo.
Jācer, ka ceļotāji un medņi pratīs sadzīvot,» bažīgi teic M. Strautiņš.
Ceļotāji varēs papildināt zināšanas
«Bauskas
Dzīve» objektā paveikto apskatīja 12. oktobrī. SIA «Jumeik» vīri jau
bija pabeiguši skatu platformas un informācijas stenda izbūvi, un
saulainā pirmdiena bija īsti piemērota lapenes jumta klāšanai. Romans
Abraitis un Oļegs Dubrovskis aicināja pievērst uzmanību segumam, kas,
tāpat kā visas būves, ir no koka un veido dakstiņu motīvu. Kad jumts būs
gatavs, nojumē taps soli un galds; tā būs pieejama arī personām ar
kustību traucējumiem.
Sadarbībā ar zinātniekiem un ģeologiem top
apraksts par kāpas izcelsmi un veidošanos, būs arī ilustratīvais
materiāls. Šo stāstu stendā papildinās informācija par teritorijai
raksturīgajiem kokiem – priedi un kadiķi, un apkaimē mītošo īpašo putnu –
medni. «Medņi savā mežā jūtas kā saimnieki. Reiz braucu apgaitā un
četras medņu vistas tā pērās smiltīs, ka negribēja mukt no ceļa nost,
lai gan atrados tikai desmit metru attālumā,» piedzīvoto atminas M.
Strautiņš.
Kopš 2013. gada Baltu vienības dienā, 22. septembrī,
Vecumnieku novadā visaugstākajā vietā – Zvirgzdes meža kāpā – pulcējas
entuziasti, lai aizdegtu ugunskuru un pieminētu leģendām apvīto Saules
kauju, kas norisinājās 1236. gadā. Mežkopis M. Strautiņš cer, ka
tradīcija saglabāsies un ļaudis arī turpmāk godās zīmīgo vēsturisko
notikumu, kā arī novērtēs paveikto teritorijas labiekārtošanā un pratīs
saudzēt gan būves, gan dabas bagātības.
KOMENTĀRS
Māris
Krievāns, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu
fakultātes ģeoloģijas bakalaura studiju programmas direktors, asociētais
profesors lietišķajā ģeoloģijā, Hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas
laboratorijas vadītājs:
– Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst
Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības areālā starp Zemgales
sprostezera un Baltijas ledus-ezera maksimālās izplatības krasta
līnijām. Kāpu masīva relatīvais augstums rietumu daļā sasniedz 4 – 8
metrus, pakāpeniski pieaugot austrumu virzienā līdz 32,5 metriem virs
jūras līmeņa. Zvirgzdes kāpa ir uzskatāma par vienu no augstākajiem
eolajiem jeb vēja sanesu smilts veidojumiem Latvijā. Spriežot pēc
morfoloģijas, šī kāpu masīva rašanās laikā dominējošais vēja
paleovirziens ir bijis no Rietumiem-Ziemeļrietumiem uz
Austrumiem-Dienvidaustrumiem. Kāpas iespējamais veidošanās laiks ir
11 700 līdz 14 000 gadu pirms mūsu ēras.
