Atmiņā vēl un vēl ataust pirmdienas rītā redzētie avārijas skati. Darba pienākums lika doties uz maģistrāli A-7, kur Codes pagastā, saduroties diviem automobiļiem, aprāvās kāda rajonā pazīstama vīrieša dzīve.
Atmiņā vēl un vēl ataust pirmdienas rītā redzētie avārijas skati. Darba pienākums lika doties uz maģistrāli A-7, kur Codes pagastā, saduroties diviem automobiļiem, aprāvās kāda rajonā pazīstama vīrieša dzīve. Vīrs braucis no nakts tirgus, un tikai Dievs vien zina, kas pēkšņi atgadījās šoferim vai automobilim. Taču šī ģimenes traģēdija skumji ievijās pēdējo dienu nāves pļaujā uz autoceļiem.
Pagājušās brīvdienas bija vienas no pēdējā laikā traģiskākajām nedēļas nogalēm uz Latvijas ceļiem. Satiksmes negadījumos bojā gāja desmit cilvēku, daudzi guva smagus ievainojumus. Ceļu policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte to skaidro ar “totālu” ceļu satiksmes noteikumu ignorēšanu, elementāru prasību neievērošanu. Aģentūrai LETA viņš pauda, ka ir šokā par šādu ceļu satiksmes dalībnieku attieksmi pret braukšanas noteikumiem. Policija esot izdarījusi visu, lai mazinātu traģisko negadījumu skaitu: pieņemta jauna likumdošana, veikta kontrole.
Policijas priekšnieka apgalvojumam jāpiekrīt, katram trakgalvim vīru formas tērpā līdzās nenosēdināsi. Taču jāapzinās, ka policija nebūt vēl neizmanto visas iespējas, lai garantētu maksimālu drošību visiem satiksmes dalībniekiem. Privātā sarunā kāds vīrs no pierobežas pagasta ironizēja par jauno soda punktu sistēmu. “Policisti pie mums, leišmalē, atbrauc varbūt reizi pa visu vasaru. Taču kas te notiek diskotēku vakaros! Prātīgi cilvēki bērnu un suņus no mājas nelaiž laukā, jo gribas taču, lai tie paliek dzīvi. Ja nebūtu “robiņu” (robežsargu, kuri pierobežas joslā tiesīgi veikt automobiļu pārbaudi – V. A.), kas šad tad pa kādam puikam izceļ ārā no autiņa, mēs te daudzi jau sen būtu nobraukti,” tā saka lauku vīrs.
Automobiļa vadītprasmi un braukšanas kultūru daļa šoferu acīmredzot apgūst tikai kaut kad pēc tam. Sākumā – spiest tik pedāli grīdā, darīt līdzīgi citiem. Un ne jau vienkārši skrieties ar kaimiņu Koļu, bet gatavoties, varbūt uz ceļa nāksies sastapties ar pašu ministru. Izglītības (tātad viņš citus izglīto!) un zinātnes ministrs publiski apliecinājis, ka viņa paziņas, nu laikam jau pats arī, “brauc uz 120, pie pilsētām uz simtiņu, uz Jūrmalas šosejas 140, citur 110”. Ko būs skolas bērniem no sava ministra mācīties? Grūti vienkāršam 1985. gadā ražota golfiņa vadītājam apjaust, ka viņa autiņš nespēj un pat nedrīkst līdzināties pārtikušo valsts vadītāju spēkratiem.
Domājot par nāves pļauju, kas pēdējās dienās pārņēmusi Latvijas autoceļus, nedrīkst aizmirst arī brauktuves. Ir pēdējais laiks rajona atbildīgajiem speciālistiem, pašvaldību pārstāvjiem ārzemju pieredzes apmaiņas braucienu starplaikos sēsties pie galda un izdomāt, izkalkulēt, izspriest un pieņemt lēmumu – panākt, lai A-7 pārbūvē par ceļu ar divām brauktuvēm un sadalošo joslu pa vidu. Ceļam uz Eiropu ir jābūt kā Eiropā. Jāsaņemas, projektus rakstot, ministrus aicinot, nezinu, piketus rīkojot un bloķējot, un jādabū nauda maģistrāles rekonstrukcijai.
