Akciju sabiedrības «Bauskas piens» administrācijas darba stils pagājušajā un šajā nedēļā, pēkšņi pārtraucot produkcijas pieņemšanu no mazajiem piegādātājiem, radījis satraukumu un neizpratni.
Akciju sabiedrības “Bauskas piens” administrācijas darba stils pagājušajā un šajā nedēļā, pēkšņi pārtraucot produkcijas pieņemšanu no mazajiem piegādātājiem, radījis satraukumu un neizpratni.
Kā ar plintes šāvienu
Kāds Gailīšu pagasta zemnieks sacīja: “Vai tā var – kā ar plintes šāvienu, vienā dienā paziņot un otrā pienu vairs nepieņemt. Bet tāds jau ir kapitālisms. Ko runāt par cilvēcību…” Piegādātāja no Brunavas pagasta, rokām drebot, stāstīja, ka zaudēs pēdējos iztikas līdzekļus. Viena govs ir tikko atnākusi slaucama, otru pirks, lai ganāmpulkā būtu četras ragaines. Papildus tam tika pausts sarūgtinājums par norēķiniem – mazajiem joprojām jāgaida pusotra mēneša, lai saņemtu piena naudu. Taču ar to daudzi jau samierinājušies.
Vakarrīt, 22. jūlijā, “Bauskas Dzīvei” piezvanīja ganāmpulka īpašniece no Vecumniekiem. Arī viņa ir atraidīto vidū. Gribot sazināties ar pārstrādes uzņēmumu, zvanot pa vairākiem telefoniem, taču neviens neatbildot. “Bauskas Dzīve” vakar runāja ar sekretāri, kura sacīja, ka informāciju viņa sniedzot pa telefonu 3960538.
Būs jauns līgums
Akciju sabiedrības jurists Ainārs Leičenko pastāvīgu darbu uzņēmumā sācis tikai šajā nedēļā. Sarunā ar viņu “Bauskas Dzīve” centās gūt skaidrību, kādēļ ir pārkāpts līguma par piena piegādi 9. punkts, proti: “Katra puse ir tiesīga līgumu lauzt, par to rakstiski brīdinot otru pusi vienu mēnesi iepriekš.” Jurists pievērsa uzmanību līguma citiem punktiem, kuros akciju sabiedrība ir noteikusi konkrētas kvalitātes prasības piegādātājiem. Vasaras mēnešos mazo ganāmpulku īpašnieki nespējot nodrošināt augstvērtīgu produkciju, tādu pienu neesot kur likt. A. Leičenko tomēr atzina, ka atteikums ir sasteigts, un pieļāva, ka piegādātāji var vērsties tiesā, jo pašreizējā līgumā nav precīza formulējuma, ka pret piegādātājiem var vērsties tik krasi.
Jurists arī sacīja, ka viņa uzdevums ir pārstrādāt līdzšinējo līgumu un iekļaut tajā papildinājumus, kas saistīti ar piena kvotu sistēmu, ar to administrēšanu. Bija noprotams, ka šīs nedēļas laikā taps jaunais variants, kas būs plašāks abām pusēm – gan izejvielas piegādātājiem, gan pārstrādātājiem.
Nebrauks pēc desmit litriem
Akciju sabiedrības ģenerāldirektore Nadežda Podkopajeva strikti sacīja: “Ko tie mazie jums raud, lai priecājas, ka no viņiem tika pieņemta produkcija līdz jūlija vidum, līgumi ar viņiem nebija noslēgti. Esmu vadītāja un izlemju, ar ko noslēgt līgumus, tās ir manas tiesības. Nedrīkstam pieņemt trešās šķiras pienu.” “Bauskas Dzīve” centās noskaidrot konkrēti, cik atteikuma vēstuļu ir izsniegts klientiem. Neviena amatpersona precīzu skaitli nenosauca. Daudz, varbūt ap divi simti. Tātad jāsecina, ka jau apzināti uzņēmums ar mazajiem piegādātājiem nav vienojies, gada sākumā neslēdzot divpusēju līgumu. Šo faktu apstiprināja Gailīšu pagasta iedzīvotājs. Noskaidrojās, ka tiešām ne viņam, ne kaimiņiem šajā gadā piegādes līgumu nav bijis. Tātad – lielai grupai zemnieku pat nebūs iespējams celt kādas pretenzijas, jo nav nekāda dokumentāra pamata. Droši vien tas darīts, tālredzīgi paredzot pašreizējo situāciju.
Ģenerāldirektore N. Podkopajeva neslēpj: “Mums kopumā bija aptuveni pusotra tūkstoša piegādātāju, tagad palikuši astoņi simti. Varētu būt vēl mazāk. Eksportējam produkciju un ir jānodrošina kvalitāte. Neņemsim pienu, kas neatbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Pašlaik piena ir tik daudz, ka mums lūdzas, lai pieņemam.”
Savējos pazaudē
Ne jau pirmo reizi redakcijai jāpievērš uzmanība “Bauskas piena” vadošā personāla un klientu attiecībām. Tagad ir saņemta viskategoriskākā atbilde un mazo ganāmpulku īpašniekiem jāsaprot, ka viņi “Bauskas pienam” nav vajadzīgi, nekādas pretimnākšanas nebūs. Neizskanēja doma, ka uzņēmums varētu būt atsaucīgāks pret nelielajiem piegādātājiem, sniedzot atbalstu kvalitātes nodrošināšanā.
Kad “Bauskas Dzīve” ierunājās par mūsu rajonā jaunveidoto kooperatīvu “Lauku piens”, N. Podkopajevas attieksme bija klaji noraidoša. Atļāvos teikt, ka akciju sabiedrība varētu palīdzēt, jo tas būtu izdevīgi. Nav noslēpums, ka Bauskas uzņēmums pienu iepērk no citiem kooperatīviem un rajoniem. “Kamēr nekas nav savākts un mums piedāvāts, nekādas runas nevar būt,” tā N. Podkopajeva. Pavasarī “Bauskas Dzīvei” tika sacīts, ka akciju sabiedrība grib sadarboties ar vietējiem piensaimniekiem, grib pieņemt izejvielu no zināmiem klientiem. Šāda stratēģija nav īstenojusies, jo arī vairāki vidēji piena ražotāji ir atraduši citus sadarbības partnerus, ar kuriem biznesa attiecības veidojas korekti.
