Baušķenieku Līgas un Vigilija Bukšu ģimenē aug pieci bērni. Ikviens no viņiem jau no mazotnes ir radināts darboties un plānot savu laiku.
Baušķenieku Līgas un Vigilija Bukšu ģimenē aug pieci bērni. Ikviens no viņiem jau no mazotnes ir radināts darboties un plānot savu laiku.
Mantotā aktivitāte
Domājot, kā viss sācies, Līga Bukša atceras savu bērnību. Arī viņa, savulaik maza meitene, vesta no Jaunsaules uz Bausku dejot. Iespējams, tas ir gēnos, viņa spriež. Savu artavu bērnu aktivitātes veicināšanā varbūt devusi arī skolotājas izglītība.
Pirmās nodarbības bērniem bijušas jau trīs četru gadu vecumā pie Māras Zelmenes, kas mācījusi dziedāšanu. Pie viņas izglītojušies visi, šobrīd gan tur dzied tikai mazais Mārtiņš, pārējie ir jau izauguši. Tieši Māra iedrošinājusi vecākus vest Jāni uz mūzikas skolu. Tad arī Andris to vēlējies. Vēlāk puiši sāka dejot “Mēmelītē”. Pieraduši, ka vecākie brāļi kaut kur dodas, jaunākie bērni paši gribēja dejot un dziedāt. Viņi prasījuši, kad varēšot iet.
Pēc darba saņem algu
Vecākais brālis Andris mācīsies devītajā klasē, viņš šogad absolvēja Bauskas mūzikas skolu. Viņš spēlē trompeti ne tikai Bauskas pūtēju orķestrī, bet arī Rīgas rajona bērnu un jauniešu simfoniskajā orķestrī. Mūzika viņa sirdij kļuvusi nozīmīga, siltākās atmiņas tiek glabātas par pirmo skolotāju Aivaru Brūmani, kas ielicis spēlētprasmes pamatus. Nākamnedēļ Kandavā paredzēta nometne, kurā iekļauti orķestra mēģinājumi un koncerti tuvākajā apkārtnē. Līga stāsta: “Varētu jau viņus nelaist, bet sirds neļauj. Tā taču ir viņu alga. Bērni arī paši saprot – ja visur aktīvi nedarbotos, nekad nebūtu tik daudz redzējuši. Tā ir iespēja iziet no pelēkās ikdienas, paverot plašāku redzesloku.”
Jānis rudenī mācīsies astotajā klasē, un tas būs viņa pēdējais gads Bauskas mūzikas skolas klavieru klasē. Puisis reizē sācis mācīties gan vispārizglītojošā, gan Mūzikas skolā. Viņš Bauskas pūtēju orķestrī spēlē bungas.
Pašam savs saksofons
Ja lielākie brāļi mācās Mūzikas skolā, arī Juris nevar atpalikt. Ceturtās klases skolniekam tas būs otrais gads Mūzikas skolā. Sākot mācības, viņš zinājis – apgūs saksofona spēli. Tomēr sākt vajadzējis ar klarneti, jo Mūzikas skolai nav bijis neviena izīrējama saksofona un paši to nopirkt nav varējuši. Gājis visādi. Vēlāk atrasta vieta, kur saksofonus var īrēt, bet tie bieži mainīti, ne visi alta saksofoni ir vienādi, un Juris jutis niansētās atšķirības. Tagad gan puika esot priecīgs, jo saksofons nu ir pašam savs. Tas pagājušajā mēnesī iegūts Latvijas Krājbankas un grupas “Prāta vētra” rīkotās akcijas “Tiec pie sava instrumenta” laikā.
Trešās klases skolniece Dace mācīsies otrajā klasē Mūzikas skolā. Viņa savulaik redzējusi vijolniekus, tādēļ arī pati ļoti vēlējusies spēlēt tieši vijoli. Sākums bijis grūts. Tomēr pēc pirmā pusgada, kad visi vijoles klases bērni spēlējuši koncertā, arī Dace guvusi lielāku stimulu mācīties.
Arī mazākais vēlas iesaistīties
Piecgadīgais Mārtiņš ir šīs ģimenes komandants. Viņš redz, ka visi lielākie bērni iet uz nodarbībām Mūzikas skolā, un nepacietīgi gaida, kad pats varēs turp doties. Rudenī viņš sāks iet sagatavošanā. Mārtiņš ne tikai dzied, bet arī dejo “Mēmelītē”, tāpat kā māsa Dace un brālis Juris. Prieks par bērnu panākumiem silda abu vecāku sirdis. Četri lielākie jau ir paspējuši piedalīties dziesmu svētkos – Andris un Jānis kopā ar orķestri, bet Juris un Dace deju programmā, kur pieaugušie bija kopā ar skolas vecuma bērniem. Tikai Mārtiņš, palicis mājās, nesapratis, kad viņš brauks uz Rīgu, jo tad jau dejojis.
Māmiņa sarunas laikā vairākkārt atkārto: “Jūs tikai neuzskatiet mūs par paraugģimeni. Mēs tādi neesam. Mums ir arī visādas nebūšanas. Bērniem ir “radziņi”, ir gadījušās asākas vārdu pārmaiņas.
