Iecavnieks GUNĀRS NAĻIVAIKA rīt, 24. jūlijā, iesoļos Jēzus vecumā.
Iecavnieks GUNĀRS NAĻIVAIKA rīt, 24. jūlijā, iesoļos Jēzus vecumā.
Ar jubilāru satikāmies sētā, Gunārs tikko bija atgriezies no darba. Viņš strādā akciju sabiedrības “Centrālā reģiona ceļi” Bauskas ceļu rajona Iecavas iecirknī. Brūni nosauļojušies ar makšķerēm rokās istabā pārģērbties ieskrēja abi dēlēni – desmit gadu vecais Roberts un septiņgadīgais Artūrs. Sieva Sandra laipni mūs sagaidīja viesistabā. Nesen bijuši Kandavā uz koncertu, no sirds patikas izdancojušies, līdz Sandrai mugura likusi sevi manīt. “Danči mums dikti patīk. Pirms 12 gadiem biju tikko kā no armijas atgriezies, kādā diskotēkā sadejojāmies,” atceras Gunārs.
Viņu audzinājusi mamma un ome. “Toreiz sievai sacīju, ka gribu tik laimīgu ģimeni kā filmā,” stāsta jubilārs. “Mums patiešām viss ir kā pasakā. Vispirms kāzas, māja, tad bērni.” Abi par to priecājas. Gunārs gribējis pats par savu naudu sarīkot kāzas, pinis grozus un sapelnījis.
Māja saņemta mantojumā no vectēva. Pie Naļivaikām ģimenes draugi, arī vedēju pāris bieži mēdz ciemoties. Viņus vilina mājīgā gaisotne un īpašā aura. Viesu smiekliem un dejām, šiverīgo puisēnu rotaļām māja pamazām kļuvusi par šauru. Tāpēc nesen tapušas divas piebūves. Noderējusi no dārzeņiem ietirgotā nauda. Gunārs cer līdz nākamajam gadam pabeigt mājas iekšdarbus. Ir vēlme uzcelt skaistu pirtiņu, kur vakaros nomazgāt darba sviedrus.
Augustā Gunāram būs atvaļinājums. “Ar sievu brauksim uz Itāliju. Gribu apskatīt Venēciju, kamēr tā vēl nav nogrimusi ūdenī,” smejot piebilst iecavnieks. Viņš lielu paldies saka mammai un omei. Abas daudz palīdz, pieskata puikas.
Daudzi Naļivaikas apbrīno, taujā pēc padomiem. Kamēr tuvējie daudzdzīvokļu nami slīgst tumsā, viņi vēl steidz apdarīt pēc iespējas vairāk darbu. “Tāds vīrietis kā Gunārs ir retums. Ne dzer, ne smēķē, ne strīdas,” slavē Sandra. Kad iepazinušies, daudzi cilvēki, sajūtot abu ārējo un iekšējo līdzību, domājuši, ka viņi ir dvīņi. “Savukārt vecākais puika ir ļoti līdzīgs man, gluži kā ūdens lāse,” smaidot un mīļi apskaujot Robertu, teic Gunārs. Visiem ir kopīgs vaļasprieks – ziemā uz aizsalušas upes uzspēlēt hokeju. Gunārs ir labs hokejists, brauc uz Ogri trenēties, ir iekļauts Vidzemes līgā.
Klases biedre Ilze Kalniņa: “Apbrīnoju, kā Gunārs visam – gan ģimenei, gan darbam – spēj rast laiku. Viņš prot priecāties un nežēlīgi strādāt. Labsirdīgs, otram vēl labu.
