Ja Rundāles pilī nebūtu iekārtota objekta restaurācijas tematiska izstāde, pavirši apmeklētāji droši vien turpinātu domāt, ka pils parks saglabājies kopš arhitekta Rastrelli laikiem.
Ja Rundāles pilī nebūtu iekārtota objekta restaurācijas tematiska izstāde, pavirši apmeklētāji droši vien turpinātu domāt, ka pils parks saglabājies kopš arhitekta Rastrelli laikiem.
Nespēj iztēloties mežu
Brīvdabas operas izrādes “Rinaldo” apmeklējuma laikā nācās atbildēt uz vairākiem savu ciemiņu jautājumiem. Pili viņi bija redzējuši jau agrāk, tā arī neiegriežoties parkā. Uzzinot, ka parks ir mūsdienu veidojums, viesi bija izbrīnīti. Šķiet, viņi tā arī nenoticēja, ka pirms 25 gadiem līdz pat ēkas dienvidu fasādei sniedzās brikšņains, stihiski saaudzis mežs. Līdzīgu pārsteigumu paziņām izraisīja fakts, ka pils muzeja parka nodaļā pastāvīgi strādā tikai daži algoti darbinieki, bet sezonas strādnieki tiek pieņemti vasarā.
Var svinēt ievērojamu jubileju
Pašlaik pils muzeja rīcībā ir moderna dārza tehnika krūmu un koku cirpšanai un pašiem sava stādu audzētava. Parka nodaļas vadītāja Maija Balo de teic, ka nīkuļojošu vai nokaltušu koku vietā nekavējoties tiek iedēstīti jauni. Līdz nepazīšanai ir mainījusies dārznieka mājas apkārtne, kas pārsteidz ar krāšņiem rožu stādījumiem.
Šogad aprit 20 gadu, kopš Rundāles parkā tika iedēstīti jauni kociņi. Informāciju par to var gūt laikraksta “Komunisma Ceļš” 1984. gada 12. janvāra numurā. Rundāles pils muzeja parka nodaļas toreizējais vadītājs Gunārs Ozols ir apkopojis ziņas par vietējo iedzīvotāju līdzdalību parka veidošanā.
Publikācijā “Skolēnu atsaucība” speciālists raksta: “Pils ansambļa teritorijas restaurācijā 1983. gadā piedalījās 3500 talcinieku no visas Latvijas. Viņi galvenokārt strādāja parkā, veidojot celiņus un laukumus. Rajona izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļa organizēja skolēnu talkas. Katru dienu 1983. gada oktobrī parkā ieradās divu, trīs rajona skolu audzēkņi. Parka atjaunošanā tika iesaistī ti 2400 talcinieki no 23 vispārizglītojošām Bauskas rajona skolām.”
Novērtē skolēnu darbu
Publikācijas autors min, ka visaktīvākie bijuši Pilsrundāles vidusskolas bērni, kuri, skolotāja L. Feldmaņa rosināti, katru dienu vismaz dažas stundas strādājuši parkā. Par atsaucību Gunārs Ozols pateicas arī Iecavas vidusskolas, toreizējā Saulaines sovhoztehnikuma un Mežotnes profesionāli tehniskās skolas audzēkņiem un pedagogiem. Viņš aicināja arī citus Bauskas rajona iedzīvotājus iesaistīties koku stādīšanas talkās 1984. gada pavasarī.
Vispirms tika izveidotas alejas no četrus metrus augstām Holandes liepām, stādī ti dzīvžogi un apstrādāta augsne parka zālienu ierīkošanai.
Rūpīgi pārlapojot visu laikraksta “Komunisma Ceļš” 1984. gada komplektu, neviens cits materiāls par Rundāles pils ansambļa restaurāciju nav atrodams. Bija cits laikmets un citi akcenti – komunistiskās partijas plēnumu un kongresu atspoguļošana, aicinājumi intensificēt lauksaimniecību un sasniegt aizvien augstākus darba rezultātus. Notikumi Rundāles pilī nudien nevarēja iekļauties svarīgu ziņu kategorijā.
Aktīva nevalstiska struktūra
Tomēr astoņdesmitajos gados ļoti aktīvi darbojās nevalstiska organizācija – Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Bauskas nodaļa, kas laikrakstā sistemātiski sniedza ziņas par biedrības sēdēm, konferencēm, vides aizsardzības prioritātēm. Organizācija rosināja sabiedrību pievērsties arī kultūras mantojuma saglabāšanai. Tā, piemēram, biedrības Bauskas nodaļas struktūras 1983. un 1984. gadā organizēja akmeņu vākšanas akcijas pagastos, lai Rundāles pils pagalmā varētu ieklāt bruģi. Biedrības aktīvisti paši piedalījās Rundāles pils parka stādīšanas talkās un mudināja sabiedrību sekot viņu piemēram.
