Vienlaikus ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā ieviesta piena kvotu sistēma. Tā ir saistoša lielu un mazu ganāmpulku īpašniekiem, kuri ražo produkciju un piegādā pārstrādei vai pārdod tiešā tirdzniecībā.
Vienlaikus ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā ieviesta piena kvotu sistēma. Tā ir saistoša lielu un mazu ganāmpulku īpašniekiem, kuri ražo produkciju un piegādā pārstrādei vai pārdod tiešā tirdzniecībā.
Bauskas rajona mazie piensaimnieki, no kuriem vietējais pārstrādes uzņēmums pārtraucis produkcijas pieņemšanu, pauž satraukumu par savu kvotu izmantošanu. Kopumā rajonā ir 1232 kvotu īpašnieki. “Bauskas Dzīve” tikās ar Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) Piena kvotu departamenta direktori Inesi Berneri, lai sagatavotu skaidrojumu par piena kvotām.
Par kvotas būtību
Kvotas īpašniekam pašam jādomā un jāgādā, kur viņš pienu liks, uzsver I. Bernere. Tas ir viņa darbs – slēgt līgumu ar pārstrādes uzņēmumu par piena nodošanu kvotas apmērā. Uzņēmums piena reģistram katru mēnesi ziņo par iepirkto izejvielas daudzumu.
Kvotas īpašniekam ir tiesības slēgt līgumu ar vienu vai vairākiem pircējiem, sadalot produkcijas pārdošanu. Ar kvotu katrs var rīkoties, kā vēlas. Mainīt piena pircēju drīkst, ja savstarpējā līgumā nav atrunātas citas saistības.
Šajā gadā teorētiski vajadzētu būt diviem līgumiem, pirmajam – no 1. janvāra līdz 1. maijam, otrajam – no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 31. martam, kas aptver kvotas gadu, kas ir noteikts no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Tā kā Latvija ES iestājās 1. maijā, šis kvotas gads mums ir par mēnesi īsāks.
Par īpašo gadu
Ņemot vērā, ka kvotas darbības pirmajā gadā tas ir 11 mēneši, tiek pieļauti izņēmumi. Proti, ja šogad neizpildīs Ministru kabineta noteikumu obligāto nosacījumu – piegādāt 71% no kvotas apjoma, tad to nesamazinās par 50% no neizpildītās daļas. Šogad kvotas neizpildīto daļu nevienam nesamazinās. Ja šajā gadā arī nepiegādās kvotā noteikto daudzumu, tā netiks zaudēta.
Savukārt 2005./2006. gadā, ja izpilde nebūs 71% apmērā, tad gan noņems 50% no neizpildītā daudzuma. Ja vēl nākamajā periodā atkārtojas tas pats, tad noņem visu neizpildīto kvotas daļu.
Iespējams, govju īpašnieks šogad pienu nevar pārdot, taču kvota viņam saglabājas. Atjaunojot piegādes, būs jānodrošina kvalitāte, kāda tiek pieprasīta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Tātad jādomā un jārīkojas, lai slauktu augstākā labuma pienu.
Par darījumiem
I. Bernere rāda dokumentu kaudzīti, kas jau patlaban raksturo kvotu kustību. Tās var pārdot, iznomāt. Ir speciālas veidlapas kvotas nomai vai arī pirkšanai. Pārdošanas cena netiek regulēta, partneri savstarpēji vienojas. Nomas gadījumā daudzums nedrīkst būt mazāks par vienu tonnu.
Līdzšinējā prakse apliecina, ka ganāmpulku īpašnieki pamazām un ar grūtībām saprot jauno sistēmu.
Par žurnāliem
Saskaņā ar ES noteikumiem, katram fermerim mājās ir jābūt uzskaitei par pārdoto pienu, tāpēc ir žurnāli. Tajos jāuzrāda produkcijas daudzums, kas nodots pārstrādei vai realizēts tiešā tirdzniecībā. Ja pārdod piena produktus – krējumu, biezpienu, sieru –, tad ir jāpilda vēl otrs žurnāls.
Dati žurnālā jāieraksta par katru dienu un jānorāda, cik izslaukts, cik piegādāts pārstrādei, cik iztērēts pašu vajadzībām, cik pārdots kaimiņam, cik izbarots teļiem. Jāuzrāda arī nederīgais piens, kas iegūts no gotiņām, kuras ārstē, praktiski tas ir iznīcināms.
Ar 2005. gadu žurnāla aizpildīšanā atlaižu vairs nebūs. Šajā gadā vēl nav obligāta prasība aizpildīt žurnālu no 1. maija, bet no dienas, kad tas ir nopirkts. Žurnāls ir paredzēts trim gadiem, tas maksā divus latus.
Par līgumu laušanu
I. Bernere, runājot par situāciju Bauskas rajonā, skaidroja – akciju sabiedrībai “Bauskas piens” ir VCIDAC jāpaziņo, ka uzņēmums lauzis līgumu ar konkrētu piegādātāju. 30. jūlijā, kad notika saruna, no sabiedrības vēl nebija saņemta nekāda informācija par līgumu laušanu. Akciju sabiedrības izsūtītie paziņojumi par iepirkuma pārtraukšanu raksturo savstarpējās attiecības. Paziņojums nav uzskatāms par līgumu laušanu, ir jāsaņem līgums atpakaļ, uz kura paskaidrots, kādēļ tas ir lauzts.
