Izstādes atklāšana mākslas salonā «Meistars Gothards» vakar, 8. augustā, noslēdza gleznotāju plenēru, kas Bauskā bija organizēts no 2. augusta.
Izstādes atklāšana mākslas salonā “Meistars Gothards” vakar, 8. augustā, noslēdza gleznotāju plenēru, kas Bauskā bija organizēts no 2. augusta.
Pedagogi atpūšas aktīvi
Divas nedēļas interesenti varēs aplūkot gleznas un citās tehnikās veidotus darbus, kas tapuši Bauskā, Rundāles un Codes pagastā, informē salona vadītāja Indra Liepa. Plenērā piedalījās Bauskas mākslas skolas pedagoģes, viņu kolēģi no Rīgas, Siguldas, Ogres, Sabiles un Kauņas. Mākslinieku radošo nedēļu organizēja Aina Putniņa, Bauskas mākslas skolas pedagoģe.
Rajona Padomes piešķirtais finansiālais atbalsts nodrošināja mākslinieku uzturēšanos pilsētas Mākslas skolā, ēdināšanu un daļēji arī darbam nepieciešamo materiālu iegādi. Katru dienu Bauskā un apkārtnē strādāja desmit mākslinieku.
Studiju biedri atkal kopā
Par plenēra rīkošanas tradīcijām stāsta Kauņas Mākslas institūta gleznošanas un fotogrāfijas pasniedzējs Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas 1992. gada absolvents: “Mācījos vienā kursā ar iecavnieci Ainu Putniņu. Arī pēc akadēmijas beigšanas mēs regulāri tiekamies. Pagājušajā gadā bijām Pedvālē un norunājām, ka plenērus vajadzētu rīkot arī turpmāk. Uzticējām šo pienākumu Ainai Putniņai, jo viņa strādā mākslas skolā. Tas nozīmē, ka grupai nebūs jāraizējas par apmešanās vietu, turklāt Bauska un tās apkaime ir ļoti gleznaina. Plenērā piedalījās mani kursa biedri Andris Millers, Harita Strazdiņa, Anita Holma, Marija Vīksniņa. Bija solījuši ierasties vēl divi mākslinieki no Lietuvas, bet pēdējā brīdī saņēmām atteikumu. Lai vietas nepaliktu brīvas, uzaicinājām dažus rīdziniekus. Plenērā Bauskā pirms vairākiem gadiem biju ar bērnu grupu no Rīgas mākslas skolas.”
Piedāvā vairāk iespēju
Kauņas Mākslas institūtā Mārtiņš Krūmiņš strādā 12 gadus. Viņš uzskata, ka mākslas izglītības sistēma un metodes Lietuvā un Latvijā ir līdzīgas, atšķiras vienīgi tradīcijas. Tomēr lietuviešu jauniešiem ir daudz plašāks studiju piedāvājums, jo mākslas izglītību var apgūt Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Šauļu, Telšu augstskolās. Arī kaimiņvalstī, tāpat kā Latvijā, rūpnieciskā dizaina speciālistu izaugsmes iespējas ir ierobežotas, jo nedarbojas lieli ražošanas uzņēmumi. Dizaineru idejas tiek izmantotas vienīgi mēbeļu ražotnēs. Par spīti tam abiturientu konkursi mākslas augstskolās atkal kļuvuši lielāki. Tā, piemēram, Kauņas Mākslas institūtā šovasar visvairāk pretendentu bijis glezniecības nodaļā, teic Mārtiņš.
Rīgas ielā gūti impulsi
Katrs plenēra dalībnieks vienu darbu dāvinās sponsorei – Bauskas rajona Padomei. Atbalstītāji tika aicināti ierasties arī izstādes atklāšanā salonā “Meistars Gothards”. Plenēra vadītāja Aina Putniņa domā, ka visiem dalībniekiem ilgi paliks atmiņā salona vadītājas Indras Liepas piedāvātās izklaižu programmas. “Vienu nakti pavadījām sveču gaismā Bauskas pilī. Ik vakaru Indra cenšas izdomāt ko interesantu, lai māksliniekiem pilsētas kolorīts atklātos pilnībā,” stāsta A. Putniņa.
Vairākums plenēra darbu ir gleznoti eļļas tehnikā, bet Siguldas mākslas skolas pasniedzēja Marija Vīksniņa iespaidus par Bauskas vecpilsētu fiksējusi savdabīgā tekstiltehnikā. Rīgas ielā Marija ir pētījusi fasāžu faktūras, iespaidus transformējot jaunā estētiskā kvalitātē. Ekspresīvajiem un krāsainajiem darbiem pievienotas norādes ar konkrētu namu adresēm. Pat necila, apdrupusi siena var kļūt par mākslas vērtību, ja vien skatījumu neaizēno pieradums un vienaldzība.
