Vai laukos nākotnē būs ģimenes ārstu prakses?

«Bauskas Dzīve» pēta prakšu pieejamību pagastos: vairāki ģimenes ārsti ir pirmspensijas vai jau pensijas vecumā, bet lauku praksēs nav nodrošināta pieejamība, kas ļautu tās pārņemt citiem mediķiem

Veselības aprūpē vitāli svarīga ir primārās medicīnas pieejamība. Bauskas novadā strādā 25 ģimenes ārsti un primārās veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti 42 prakses vietās. Problēma ir prakšu pieejamības nodrošināšanas prasības izpilde. Telpas nevar nodot arī nepiemērotības dēļ, pat ja būtu speciālists. Šādas problēmas ir lielākajā daļā lauku prakšu Bauskas novadā. Savukārt pieejamības nodrošināšanu ģimenes ārstu praksēs pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji komentē šādi: «Situācija ar pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti ģimenes ārstu praksēs vairumā gadījumu ir laba – aptuveni 80%. Dažās ārstu praksēs nepieciešama tikai durvju nomaiņa, nodrošinot platākas ieejas.»
Pašvaldību likuma 4. panta, kas nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, sestais apakšpunkts nosaka – «gādāt par iedzīvotāju veselību – īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību». «Bauskas Dzīve» apmeklēja vairākas ģimenes ārstu prakses laukos, lai redzētu, cik laba ir to pieejamība.

Kas nevar tikt telpās, tos daktere apmeklē mājās
Ineta Joča strādā Īslīces pagasta Rītausmās, telpas nomājot no pašvaldības. Pie ēkas ir uzbrauktuve. Nopriecājamies, bet – ārste strādā otrajā stāvā… Kad mēroti vairāki pakāpieni pa īpašu neslīdošu segumu, iekļūšanu prakses telpās var gaidīt glītos, ērtos ādas krēsliņos. Arī prakses telpas ir gaišas, skaistas un modernas, pirms aptuveni pieciem gadiem pašvaldība tās esot izremontējusi, turklāt tas ir otrais remonts. Bruģis pie ēkas gan sagādājot grūtības sirmgalvjiem, bet tas esot privātīpašums. Ēkā ienākot, daudzi sūdzas par smaku, kas konkrētos laikapstākļos stipri jūtama no pagrabtelpām, kurās esot plīsušas kanalizācijas caurules.
Dakteres praksē ir 2300 pacientu, viens esot gulošs. Ir divas ārstes palīdzes – Vizma Ūdrēna un Līva Ļevčenko, kā arī reģistratore Kristīne Krūze. «Visi pacienti ir aprūpēti, jo braucu arī mājas vizītēs, ja vajag,» skaidro daktere, stāstot, ka viņai nav tādu līdzekļu, lai īpašās firmās pasūtītu tāmi un uzbūvētu pacēlāju. Blakusmājā bibliotēkā ir pacēlājs. Šīs prasības ārste uzskata par absurdām, mediķim finansiāli pārāk «smagām», jo vienu divus cilvēkus, kas nevar tikt telpās, daktere apmeklē vizītē mājās. «Mūsu pacienti ir labi, ir kopēja valoda, saprašanās,» apliecina mediķes.
Bijusi arī prakses telpa Bērzos, bet to neatmaksājies uzturēt, jo tur maz cilvēku nācis. Daktere tur nostrādājusi 32 gadus.

Nolupušas sienas, slieksnis un šaura tualete
Apmeklējām Ivetas Grigaļūnes, ģimenes ārstes Codē un Bauskā, kā arī arodveselības un arodslimību ārstes, prakses telpas Codē. Telpas ir pirmajā stāvā, pirmais iespaids – ir pieejamība. Tomēr, tālāk ejot, izrādās, dakteres kabinetā ir slieksnis, arī tualete ir šaura, tajā ir pārvads. Turklāt personālam nav atsevišķu labierīcību. Sienu krāsa koridorā pretī tualetei ir nolupusi. Kad vēl bijuši «simtlatnieki», pašvaldība bija atsūtījusi strādnieku, kas kaut ko «nopindzelējis». Ārste bijusi ar mieru ar savu līdzfinansējumu no pašvaldības īrētās telpas remontēt, bet situācija atkal mainījusies, turklāt decembrī beidzas līgums. Ēkā ir individuālā apkure, ir arī daudz neizmantotu telpu, viss sanākot dārgi. «Te man dārgāka īre nekā praksē Bauskā, kur pacientiem ir pieejamība. Žēl cilvēku laukos,» teic ārste. «Mums viss tik strauji mainās, arī valdībai nav konsekvences. Pašlaik ģimenes ārstu sapulcē izskanēja ideja par koppraksēm poliklīnikā, kas praktiski nozīmē tukšus laukus. Vairāki ārsti strādātu vienā pašvaldības telpā. Protams, arī šis plāns var mainīties kā jau daudzi,» skumji teic daktere.

Pagājušajā nedēļā ārstei bijusi saruna ar Codes un Mežotnes pagasta nodaļas vadītāju Zigurdu Kalēju, ka pašvaldība gatava ļaut iegādāties materiālus remontam veikalā «Līga», par kādu summu, tas gan netika minēts. Krāsas pašvaldība varētu nopirkt, bet meistari jāmeklē un jāapmaksā pašai dakterei. Nav skaidrs, vēl nav nosaukts finansējuma apmērs, ar kādu pašvaldība gatava iesaistīties, ārstei jāpiedalās ar līdzfinansējumu, bet pašlaik proporcijas neesot zināmas. Viņa teic, ka prakses telpās, visā pirmajā stāvā patiesībā ir vajadzīgs kapitālais remonts – būtu jāmaina arī grīdas segums, durvis, varbūt pat telpu izvietojums, lai atrisinātu šaurās tualetes problēmu.
«Remontēt pašvaldības īpašumā esošas telpas ir jocīgi,» teic Iveta Grigaļūne. Turklāt nākotne ir neskaidra, jo ir izskanējusi kopprakses ideja. «Kamēr es esmu šeit, es varu praktizēt, bet, ja to beidzu, tad cits ārsts praksi nevar pārņemt, jo nav pieejamības,» skaidro daktere. Praksē ir 1800 pacientu, tostarp ar īpašām vajadzībām divi, bet pie šiem cilvēkiem parasti tiekot braukts. Praksē strādā arī divas ārsta palīdzes Anita Hiršfelde un Alda Kadīte.
Koridorā vizīti pie dakteres gaida Inga Jevsjukova kopā ar mazo Aleksu. Viņa teic: «Visforšākā daktere! Arī pati no bērnības esmu pie viņas. Nekad neko nav atteikusi.»
Kādreiz Dāviņos vēl pirms kovida bijis mazs auksts kabinets, kurā bijis jāsalst, tad ielaiduši lielā telpā bez ūdens, mediķes atbraukušas pārsalušas. Pēc kovida tur vairs nebrauc un ārsta prakses vairs nav.

Pašas kurinātājas un apkopējas
Ģimenes ārste Maruta Priedīte pieņem pacientus prakses telpās Mežotnē, ko ārste un viņas palīdze Karīna Kupča-Roena pašas arī kurina ar skaidu briketēm, gatavo arī skaliņus krāsnij. «Pašas malku pērkam. Meklējam skursteņslauķi, šodien dūmoja – varbūt ligzda skurstenī ietaisīta kā pērn, būs jāmeklē, kas pārbauda. Sākumā telpas iesildām ar elektrisko sildītāju, lai nav auksti,» stāsta ārste. Praksē gan Mežotnē, gan Bauskā kopā ir nepilns tūkstotis pacientu, ap 60 ir pirmās, otrās grupas invalīdu, četri pieci ratiņkrēslā. Invalīdi gan vairāk tiekot rosināti braukt uz Bausku, kur iespējams veikt vairāk izmeklējumu. Pie šiem cilvēkiem tiek braukts arī mājas vizītēs, un viņiem ir asistenti. Lai tiktu telpās, ir sarūpēts koka paliktnis, ko novietojot var iekļūt arī ar ratiņiem. Diemžēl tualetē gan nav iespējas tikt cilvēkiem ratiņkrēslā, jo tā ir šaura. Vidējais pacientu vecums – vismaz 50 gadu.
Prakses telpas daktere ir privatizējusi. Kā pati teic: «Biju spiesta privatizēt.» Pēc izskanējušās informācijas «par sniega netīrīšanu pie privātīpašuma», kas gan ir ārsta prakse, tomēr ziemā sniegu sākuši tīrīt, noslaukot pat durvju priekšu, apliecina ārste, kurai pašai jau gadu skaits tuvojas septiņdesmit. Ja telpas vajadzētu pārņemt citam dakterim, tualetes, durvju platuma, krāns apkures dēļ diez vai kāds gribētu to darīt, jo ir jārisina šīs sadzīviskās problēmas. Bija laiki, kad mediķis varēja darīt tikai savu darbu, turpretī pašlaik nākas pašam risināt arī visus praktiskos jautājumus, jo nespējot vēl algot kurinātāju un apkopēju.
«Lai pašvaldība domā, kā nodrošināt, lai laukos būtu ģimenes ārstu prakses ar pieejamību! Esmu pensijā, sertifikāts vēl derīgs trīs gadus,» teic pieredzes bagātā mediķe.
Raizes darot arī ceļi, īpaši uz Strēlniekiem. Daktere rūpējas arī par sociālās aprūpes centra «Derpele» struktūrvienības Mežotnes pagasta Garozā iemītnieku veselību, kur dodas ar savu auto.
Visas šīs grūtības ļoti ietekmē laucinieku ikdienu. Ārste darba praksē redzot, ka cilvēki laukos «pazūd», daudzi aizbraukuši uz ārzemēm, citi vecie vēl dzīvo savā mājiņā, bet apkārt lielzemnieki pat ceļu uzaruši. Daktere pie kādas pacientes ir gājusi pa arumiem…

Ekskluzīvi – divas ārstes un aptieka
Gailīšu pagasta Uzvarā ārstu prakses telpās strādā daktere Valija Nagņibeda, ģimenes un arodslimību ārste, kopā ar savu palīdzi Kristīni Rutkovsku, kā arī Ina Mortukāne, ģimenes ārste, pediatre. Lai tiktu ēkā, jāpārvar pakāpieni, tātad pieejamības nav. Dakterei kopā praksē Uzvarā un Bauskā ir 1500 pacientu. Iepriekš, kā jau informējām, ēkas priekšā bija likstas ar erodējušu armatūru, kāds cilvēks pat savainojies, pašlaik šī problēma novērsta, apberot vietu ar melno masu. Tomēr tāpat vēl nav droši, jo pakāpieni prakses priekšā kustas un saplēsti, radot sarežģījumus senioriem un cilvēkiem ar koordinācijas traucējumiem.
Ziemā gan nevarot sūdzēties, kāpņu pakāpieni tiekot kaisīti ar smiltīm, lai nebūtu slideni, stāsta mediķes. Sētnieki strādā. Prakses telpās tualetes ir šauras, tās nav pieejamas pacientiem ar īpašām vajadzībām. Ārstes kabinets par pašvaldības iedotu naudu remontēts pirms aptuveni piecpadsmit gadiem, darbus veica daktere pati kopā ar savu ģimeni – vīrs ar dēliem. Atbalsts no pašvaldības vēl ir tajā, ka nav jākopj koplietošanas telpas, to dara pagasta darbinieki, nav jādomā par sētniekiem; ja kaut kas salūst komunālo pakalpojumu jomā, tiekot atsūtīti strādnieki, kas saremontē, un «rēķins par to nav piestādīts», stāsta ārste. Par ūdeni un citiem komunālajiem maksājumiem cena esot saprātīga, par ūdeni gan šogad bija vairāk jāmaksā.
Tik ļoti joprojām mediķi satrauc Bauskas «perfektās slimnīcas» kādreizējā «likvidācija», līmeņa pazemināšana pie A7 maģistrāles, tāpēc vajadzētu novērtēt to, kas ir, – ka Uzvarā ir divi dakteri, ir aptieka, ko iedzīvotāji apmeklē. Ārstei gribētos, lai laukos prakses saglabājas, bet nākotnē tas varētu būt sarežģīti, jo jaunie dakteri nevēlas doties strādāt uz laukiem, trūkst arī ārstu palīgu, kas nereti dod priekšroku labāk atalgotām vietām. Arī sliktie ceļi ir liels apgrūtinājums, pirmā darbavieta mediķei bija Brunavas pagastā. Daktere pēc pensijas gadu sasniegšanas vēl labprāt strādātu ar jaunu kolēģi, ko varētu arī aizvietot, kad bērni slimotu. Dzirdētā kopprakses ideja liekot domāt par valdības nostāju pret
laukiem, ko nepārprotami gribot «iztukšot». Ir daudz problēmu, Zemgalē nav organizēts paliatīvo, smago pacientu hospiss, turpretī citos reģionos tas ir. Pēc divām nedēļām, ko var uzturēties Bauskas aprūpes nodaļā, viņi paliek uz ģimenes pleciem.

Desmit gadus rosina izbūvēt nobrauktuvi
Nevarot saprast, kur novada domei ir ģimenes ārsts, – «jo īsti nevienam neesam vajadzīgi, ne pagasta nodaļai, ne novada pašvaldībai, ne Bauskas slimnīcai, jo informāciju par to, kas notiek, kas jauns Bauskas slimnīcā, kolēģis kolēģim nepasakām, bet tās trūkst. Labi, ka «Facebook» var ko uzzināt par speciālistiem, izmeklējumiem, palīdz tas, ka Bauskā strādāju par arodārsti». «Labi, ka Baiba Marčenkova (Gailīšu pagasta nodaļas vadītāja – red.) mums ļoti cenšas palīdzēt, atbalstīt,» par sapratni pateicas ārste Valija Nagņibeda.
Ir labi un ļoti svarīgi, ka Bauskā varot ar mediķiem sarunāt, ja pacientam vajadzīgs steidzams sonogrāfisks izmeklējums, pieejamas analīzes un citi izmeklējumi. Par tā saukto zaļo koridoru zvanot pašas mediķes un visu sarunājot. «Pie rindām savā ziņā arī vainojami pacienti, kas grib veikt izmeklējumus, kas viņiem nemaz nav ļoti nepieciešami, vai arī tie, kas neatsakās no pakalpojuma, ja zina, ka nevarēs tikt konkrētajā dienā. Cilvēkiem būtu jābūt atbildīgākiem. Savukārt tiem, kam vajag kādu izmeklējumu, vajadzētu laikus pieteikties,» pauž pieredzējusī mediķe.
Iepriekš bijis solīts, ka notikšot kopējas sapulces ar Bauskas slimnīcas personālu. Pašlaik tāda ārstiem paredzēta 11. aprīlī par Bauskas slimnīcas aktualitātēm un Stradiņa slimnīcas piedāvātajām iespējām onkoloģiskajiem pacientiem.
Par uzbrauktuves izbūvi praksei un tās iespējamo tāmi ārstei nekas konkrēts neesot zināms. Bijis solīts, ka novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis braukšot skatīties, bet vēl neesot bijis. Kamēr tāme, kamēr iepirkums, daktere cerot, ka vismaz uz to laiku, kad viņa ies pensijā, kaut kas būs «sakustējies». Tiesa gan, šis laiks klāt būšot jau pēc trim gadiem. Tā kā nav prakses pieejamības, no pašvaldības īrētās prakses telpas nav iespējams nodot. «Turklāt mēs šeit esam divi ārsti, un arī mammas ar bērnu ratiņiem nevar iebraukt, atstāj tos laukā. Praksē man pašai ir arī divi pacienti ratiņkrēslos, pie kuriem dodos vai nu mājas vizītē, vai novirzu uz Bausku; ir veci cilvēki, kam grūti pārvarēt pakāpienus, jo pacienta vidējais vecums manā praksē ir 65+,» stāsta mediķe. Par uzbrauktuvi ārste jautājumu «kustinot» jau desmit gadus, pērn par to rak-stījusi, bet saņēmusi Līgas Vasiļauskas, Bauskas apvienības pārvaldes vadītājas, atteikumu, jo «Ministru kabinets šādu palīdzību neparedz», jo daktere vēl varot strādāt, bet netiekot domāts par to, ka praksi nav iespējams nodot citam ārstam pēc viņas aiziešanas pensijā un uzbrauktuve nav uzbūvējama vienā dienā. Tad nu šī vieta var palikt bez ārstiem. Jau agrāk Aleksandrs Gurkovskis, Gailīšu pagasta iepriekšējais pārvaldnieks, mēģinājis šo problēmu risināt, piesaistot Eiropas fonda līdzekļus caur ārstu biedrību, bet, tā kā pašvaldības telpās bija divas ārstes, kopprakse, Eiropas finansējumu izmantot neļāva.
«Nevaru aiziet atvaļinājumā, ja nu vienīgi uz divām nedēļām, bet kas tas ir? Nav aizvietotāju. Psiholoģiskā slodze ir liela. Labi, ka dziedu korī, man ir adīšana, mākslīgo ziedu veidošanas meistarklases. Gribas veltīt laiku arī sev,» teic daktere.
Viņa cer, ka pieejamības nodrošināšanas jautājums tikšot risināts, kaut iekļaujot nākamā gada budžetā. Ir novada pašvaldības darbinieki, kas pat nemaz nebija dzirdējuši par šo problēmu. Tikmēr koridorā pie sienām pacienta Nikolaja Ševerjova puķu foto rada gaišu, pavasarīgu noskaņu, turklāt bildes regulāri tiekot mainītas, arī apliecinot, ka iedzīvotājiem ģimenes ārsta prakse ir vajadzīga un svarīga. ◆

Pašvaldība komentē
Pieejamības jautājumi tiks risināti

AIVARS OKMANIS, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, komentē:
– LielākajAI daļAI Bauskas novada ģimenes ārstu galvenajās praksēs vides pieejamība ir nodrošināta. Gan Iecavā, gan Bauskā, gan Rundālē, gan pašvaldības aģentūras «Iecavas veselības centrs» Vecumnieku filiālē pieejamība tiek nodrošināta. Ir identificētas vairākas prakses, it īpaši tās, kur ģimenes ārsti īrē telpas no pašvaldības, kur mēs «pieslēgsimies» un risināsim šo jautājumu. Tas ir Gailīšu pagastā un Skaistkalnes pagastā, kur, visticamāk, būs tuvākie risinājumi, kuri vēl saistībā ar šī gada saspringto budžetu nav konkrēti iezīmēti, bet līdz gada beigām mēs droši vien atrisināsim šo jautājumu.
Savukārt jautājums, ka ārstu prakses nevar pārņemt, ja nav nodrošināta pieejamība, tika pārrunāts arī ar veselības ministru. Saņemts solījums, ka otrajai un trešajai prakses vietai šos noteikumus varētu mazināt, proti, ja konkrētā vietā ir bijusi reģistrēta ģimenes ārstu prakse, tai pašā vietā nākot jaunam ārstam, šīs prasības varētu arī nepalielināt.
Tā kā lielākajā tiesā ģimenes ārstu galveno prakses vietu ir pieejamība, tad pacients var arī aizbraukt uz to vietu, jo tāpat laukos, kur nav asfalta, cilvēkiem ratiņkrēslā ir sarežģīti tikt līdz ārsta praksei. Sabiedriskajos autobusos pašlaik ir jābūt nodrošinātai iespējai iekļūt arī invalīdiem. Ir arī specializētais transports.
Attiecībā uz citu atbalstu – īres, komunālo maksājumu atvieglojumiem – tādas programmas mums pašvaldībā nav. Saskaņā ar šī gada budžeta iespējām pašlaik tādu nevaram izveidot. Pārrunājot ar Nacionālo veselības dienestu, viņi uzskata, ka ģimenes ārstiem, kuriem praksē pacientu skaits ir optimāls, tas īsti nav nepieciešams. Ir atsevišķs Taurkalnes punkts Valles pagastā, kuru finansē pašvaldība, neko neprasa no ģimenes ārsta, bet tas ir atsevišķs gadījums, jo cenšamies nodrošināt, lai visur būtu ģimenes ārsts.
Šajā laikā neesam saņēmuši aicinājumus, iesniegumus no ģimenes ārstiem, ka viņiem vajag palīdzību kādu jautājumu risināšanā. Bet, kas ir mūsu pienākums, ko apzināmies, – tur, kur ģimenes ārsti īrē no mums telpas un kur jānodrošina vides pieejamība, to mēs arī izdarīsim.