Pārlapojot senus preses izdevumus, vienmēr atrodas kāda par Bauskas rajona pagātni vēstoša ziņa vai arī kāds cits interesants stāsts.
Pārlapojot senus preses izdevumus, vienmēr atrodas kāda par Bauskas rajona pagātni vēstoša ziņa vai arī kāds cits interesants stāsts.
Siltumam ceļu griež
Pirms 135 gadiem izdotās “Latviešu Avīzēs” lasāms: “No Bauskas pusses, 6. decemberī. Kā jau tannīs pēdejos gaddos visnotaļ pie mums sliktas ziemas irr bijušas, tāda pat nelaime arrī irr šogad. Gan nevarram saccīt, ka līdz šim no ziemas vēl it nekā nebūtum redzejuši: irr sallis un snidzis; bet taggad no vissa tā jaukuma maz kas irr atliccis. Pirmā sniega krēpa uzkritta 22. oktoberī, bet pēc divi nedeļām pārvērtās par ūdeni, un bez tam vēl divi reizas bišķis sniega pušķoja mūsu klajumus, bet otrā vai trešā dienā atkal savam pirmajam brālim devās pakkaļ; izgājušā naktī nu uzkritta biezaka kārta,– redzēs kā tā izdosies.
Leddus pa divi reizām uppēs bij nostājies, bet taggad retti kur vēl irr redzams. Salla mums arrī kā pienākās irr bijusi (novembera iesākumā un vēl dažu cittu dienu salla līdz 5° un cittu nakti 9°), bet ko tas līdz, kad viņņa savam prettiniekam, tam siltumam, tik lēti ceļļu griež(..) Dažam labbam luste uznāca, ar kammanām vaj raggūm pa to pašu bišķi sniega pašļūkt; zinnams, tad pātagai to vaijadzeja atlīdzināt, ko sniegs bij paradā.
Ka žēligs Dievs tāpat mūsu kā arrī cittu mallu tīrumus šogad jo baggatigi ar augļiem ir apdāvinajis, arri no tā varram nomannīt, ka vissa labbiba ne vien mūsu mazā Bauskas pilsētā irr daudz lētaka ne kā pērn un aizpērn, bet arrī Rīgā un Jelgavā. Tikkai gaļļa irr stipri dārgaka ne kā pērn; jo šogad rets kas savu lopiņu gribb izdot, jo barribas vissiem irr dievsgan, ar ko par ziemu izmittināt;– kas tad nu vēl pārdod, tas arrī paģēr gruntigu tirgu (maksu – R. Ā.).”
Minētais ziemas apraksts šķiet visai līdzīgs pašreizējiem laika apstākļiem, neskatoties uz to, ka 1869. gadā “globālā sasilšana” vēl ne tuvu nerādījās.
Godamaksas labākajām grāmatām
Arī tajos laikos tika izsludināti rakstniecības konkursi: “Ziņņa grāmatu rakstniekiem. Latviešu draugu biedrība savā sapulcē sprieduse godamaksas izsolīt par tām vislabbakajām appakšā pieminnetām grāmatām, ja kas nospriestā būs sarakstijis un Latviešu draugu biedrības prezidentim A. Bielenstein piesūtijis, un ja pārspriežot par labbu atraddīs.
1) 50 rubuļi sudrabbā maksāsim par tiem vislabbakajiem ticcibas izskaidrošanas stāstiem, kas skaidrā vallodā rakstīti(..) ši grāmata jaraksta tā, ka viņņa priekš skolas vaijadzibām derr, un ka to vienā ziemā 2 jeb 3 stundās pa nedeļu skolas bērni jeb iesvētījami bērni varr iziet cauri.
2) 15 rubuļi sudrabbā solam no Jelgavas lopu sargašanas biedribas puses par tādu grāmatu, kas ģeld īpaši bērnu veccakiem un audzinatajiem un šiem skaidri parāda: a) kāds grēks, ne gods un dvēseles posts cilvēkam irr lopus mocīt; b) kā ļoti veccakiem jarūpejās par saviem bērniem, laj neieron sirdscietību, lopus, putnus mocot.
3) 10 rubuļi sudrabbā solam atkal no Jelgavas lopu sargašanas biedribas pusses par tādu grāmatu, kas īpaši bērniem saprotama un ģeldīga un kas irr arr stāstiem, irr arr mācibu rāda, kāda bezdieviba tā irraid lopus mocīt.
Abbi šīs grāmatas laj nau tikkai tulkotas no Vāczemmes rakstiem, bet laj, cik no tiem varrbūt smelti, jele piepass mūsu zemmes un ļaužu dzīvei, ieražām, tikkumiem un netikkumiem. Pie vissām trim grāmatām labbi vērā jaliek, ka rakstnieks vallodu nevājina, bet tā raksta, kā īsti Latvietis runna.”
Arī tolaik svinēja Ziemassvētkus. tālab “Latviešu Avīzēs” atrodami ieteikumi, kā šīm svinībām būtu jāgatavojas: “Ziemassvētki irr klāt, tie svētki, kur it īpaši prieks mums tiek sluddināts un iedots. Man rādās, ka ikkatram cilvekam šinnī laikā sirds vaijadzetu degt, arri cittiem prieku darrīt. Dievam un cilvekiem, svešiem un raddiem, lieliem un maziem. It īpaši tiem maziem, tiem bērniem prieku darrīt irr vecs ieraddums, un Vāczemmē un daudz cittās zemmēs retti nams top atrasts, kur svētā vakkarā eglite netop uzcelta, un ar gaišām sveccitēm pušķota vissiem par lielu prieku.
Te pie mīļiem Latviešiem to vēl neesmu redzejis nedz dzirdejis, un tāpēc jūs gribbetu lūgt, mīļi tēvi un mātes, darriet saviem bērniem un sev pašiem šo lielu prieku. Eglites jums aug pašā sētmallā; vaska svecces ikkatrā pilsētā dabujamas, gabbaliņi no pirksta garruma janogriež un uz zarru galliem jāpielīp (Mazai eglītei sveces par 20 – 30 kap. pietiek). Kādus ābolus no vassaras vēl atraddisiet, ko šur tur pie zarriem varr piesiet, tik pat arri pēperkūkes (ko it lēti varr cept; beidzot mācu, kā jadarra). Un kad jūs, mīļi veccaki, tad vēl bērniem vaijadzigas un ģeldigas lietas – kādu drēbes gabbalu, kurpes, lakkatu, kādu grāmatu, tafeli u.t.j.pr. appakš koka lieciet, tad tiem bērniem tas būs gauži patīkams.”
“Recepts priekš pēperkūkēm”
“Viena mārciņa sīrupa top sildīts un ar 1 mārciņu miltu – vaj bīdeletu rudzu vaj kviešu miltu – sajaukts; tad pieliek 1 tējkarroti pottaše (kālija sārms, ko senāk no pelniem ieguva – R. Ā.), ko dabū ikkatrā apteķē; tur tik japieminn, ka to pottaši jaliek izkust drusciņ ūdenī jeb spirtā. Tā ta mīkla siltā vietā varr stāvēt kādu dienu; tad viņņu labbi apmīc, tā plānu kā pirksts izrulle un ar vīna glāzi izspiež mazas kūkes. Tos pannā, kas ar miltiem papriekš apkaisita, uzliek un iekš krāsnes cepp, kur balta maize jau izceppusi. – No vienas mārciņas daudz kūku gan vēl nebūs, bet kad 3 mārciņas ņemsi, tad labba tiesa būs. Lielu naudu šīs kūkes nemaksā un tomēr irr gārdas un smeķķigas.”
Vēl viens tā laika jaunums: “Jelgavā uz jaunu gaddu kāda freilene nodomajusi ieriktēt priekš bērniem no 3 – 7 gaddiem skolu, kur šie bērni ikdienas kādas pāri stundas par dienu sanāks appakš viņņas uzraudzīšanu spēlēt un mācīties. Skolas nauda maksāšot 10 rubuļi par pusgaddu. Tādas skolas jau sen atronamas vissos Vāczemmes lielakos pilsētos, arri Rīgā, un top sauktas “bērnu dārzi”.”
Daži “Latviešu Avīžu” sludinājumi
“Viens labs stieģeļu (ķieģeļu – R. Ā.) un dakstiņu taisitajs, kas par meisteru varr būt, varr vietu dabūt par meisteru Codes ceplī pie Bauskas, tam pašam arri irr jaņemm uz renti tas tur klāt būdams Ruggu (Rudzu – R. Ā.) krogus ar dārziem un arramu zemmi, tamdēļ jāpiemeldās (jāpiesakās – R. Ā.) ar labbām parādišanām (rekomendācijām – R. Ā.) Jumpravmuižā pie Bauskas.”
“Viens nepreccēts vaggare ar labbām parādišanām varr vietu dabūt; tamdēļ jāpiemeldās Jumpravmuižā pie Bauskas.”
“Grafentales melderim tannī 4. šā mēneša naktī enlišu (angļu – R. Ā.) doggu suns, izrūnīts, ar dubbultām virslūpām un struppu asti, nozagts. Kas par tam skaidru ziņņu dod jeb to sunni nodos minnetam melderim, dabūs labbu pateicibas maksu.
