Ir vērtības, kuras, laikam ritot, nenoveco. Tādas ir arī fotogrāfijas – vienas no spilgtākajām laikmeta liecībām.
Ir vērtības, kuras, laikam ritot, nenoveco. Tādas ir arī fotogrāfijas – vienas no spilgtākajām laikmeta liecībām. Gandrīz katram mājās ir fotoarhīvs, visbiežāk kārtots albumos.
Mūsdienās teju vai katrs var būt savas ģimenes fotogrāfs, vajadzīgs tikai fotoaparāts. Taču kādreiz ģimenes fotogrāfijas tapa salonos, kur darbojās sava amata pratēji.
Fotoplates mērāmas kubikmetros
Gandrīz katrā lielākā apdzīvotā vietā darbojās viens vai vairāki fotogrāfi. Tagadējā Iecavas novada (kādreizējā Iecavas, Zālītes un Misas pagasta) vecākie iedzīvotāji atceras pagājušā gadsimta 30. un 40. gadu sākuma Iecavas fotogrāfu Teodoru Bidegu. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs 1972. gadā ieguva šī fotogrāfa negatīvu kolekcijas ļoti lielu daļu – stikla fotoplates, kādas tolaik lietoja profesionāli fotogrāfi. Kolekcija ir tik apjomīga, ka, runājot muzeja galvenās krājuma glabātājas R. Kalniņas vārdiem, stikla fotoplates mērāmas nevis pēc skaita, bet kubikmetros.
Fotogrāfs T. Bidegs savulaik fotografējis visdažādākās dzīves situācijas – sākot no jaundzimušo kristīšanas līdz pat izvadīšanai pēdējā gaitā. Lielu kolekcijas daļu aizņem portreti. Diemžēl bieži nav zināms, kas ir fotogrāfijās redzamie cilvēki. Portretējumos saskatāmas arī politiskās pārmaiņas. Kolekcijā līdzās Iecavas un tuvējās apkārtnes aizsargu un mazpulcēnu attēliem ir arī 1940., 1941. un 1944., 1945. gadā tapušas pionieru, komjauniešu un padomju varas amatpersonu fotogrāfijas. Vērtīga ir latviešu leģionāru portretu kolekcija. Tā ir apjomīgākā Latvijā. Deviņdesmito gadu sākumā daļa kolekcijas eksponēta Kara muzejā. Pašlaik Okupācijas muzejs sadarbībā ar organizāciju “Daugavas Vanagi” gatavo Latviešu karavīru fotoalbumu, kurā tiks ievietoti daudzi iecavnieka T. Bidega fotografēti leģionāru portreti. Līdzās leģionāriem atrodamas arī sarkanarmiešu fotogrāfijas, Iecavas skati, dabas ainavas visos gadalaikos, ēkas (piemēram, Iecavas baznīca) un to interjeri, mākslinieciskas kompozīcijas u. tml.
Safabricēta apsūdzība un bargs sods
T. Bidegs nākamajām paaudzēm atstājis nenovērtējamu kultūras mantojumu. Fotogrāfa dzīvesstāstu un likteni atklāj Latvijas Valsts arhīvā glabātā T. Bidega krimināllieta.
T. Bidegs apcietināts savā mājā Iecavā 1945. gada 1. februārī. Pret viņu tāpat kā pret daudziem tā laika cilvēkiem tika safabricēta lieta pēc Krievijas FSR Kriminālkodeksa 58. panta 3. daļas par dzimtenes nodevību. Ielūkojoties šajā krimināllietā, pārsteidz tas, ka tur ir tikai 23 lapas, “apsūdzētais” pratināts trīs reizes un krimināllietā ir tikai viens liecinieks. Taču 1945. gada 1. maijā T. Bidegam tiek izvirzīta apsūdzība un tā paša gada 26. augustā Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķā apspriede pasludina spriedumu – septiņi gadi labošanas darbu nometnē.
Krimināllietas materiālos ir ziņas par to, ka Teodors Mārtiņa dēls Bidegs dzimis 1902. gadā Rīgas apriņķa Kokneses pagastā, bijis jaunākais bērns. Ģimenē vēl bija 1898. gadā dzimušais brālis Pauls un 1900. gadā dzimusī māsa Milda. Tēvs nomira 1906. gadā, un bērni izauga bez tēva. T. Bidegam bija četru klašu izglītība. Fotogrāfa amatu viņš apguva Rīgas amatniecības skolā, par to 1920. gadā saņemot apliecību. Cik var noprast, uz dzīvi Iecavā T. Bidegs pārcēlās 20. gadu beigās, kad jau bija precējies ar 1903. gadā dzimušo Emmu. 1929. gadā ģimenē piedzima meita Biruta.
Krimināllietā viens no apsūdzības punktiem ir par to, ka T. Bidegs no 1932. līdz 1940. gadam bija Iecavas pagasta aizsargu nodaļas aizsargs. Kaulu tuberkulozes dēļ T. Bidegs kliboja un nevarēja pildīt ierindas aizsarga militāro dienestu, tāpēc veica nodaļas mantziņa un ieroču pārziņa pienākumus. Krimināllietā minēts, ka 1941. gada jūnijā T. Bidegs izvairījies no padomju varas realizētās izsūtīšanas, 1941. gada jūlijā iesaistījies pagasta pašaizsardzības vienības darbībā un vēlāk bijis Iecavas pagasta palīgpolicijas C grupas ieroču pārzinis. Čekas izmeklētājiem šie divi fakti bijuši pietiekami nozieguma sastāvam pēc minētā Krievijas FSR Kriminālkodeksa 58. panta par dzimtenes nodevību un līdzdalību militāri fašistiskās organizācijās. Par to piespriestais sods bijis līdzvērtīgs nāves sodam, jo 1949. gadā izsūtījumā labošanas darbu nometnē Arhangeļskas apgabalā Iecavas fotogrāfs T. Bidegs nomira.
Sieva lūdz reabilitēt
Pēc Staļina nāves (1957. gadā) T. Bidega sieva Emma PSRS tiesībsargājošām iestādēm rakstīja iesniegumu ar prasību lietu pārskatīt un lūgumu reabilitēt, taču saņēma atteikumu. Tikai 1990. gada otrajā pusē T. Bidega tuvinieku prasība pēc reabilitācijas tika apmierināta. 1991. gada 16. janvārī māsa Milda Bidega-Jaunzema saņēma brāļa reabilitācijas apliecību.
