Esam kļuvuši par 366 dienām vecāki – no bērna līdz sirmgalvim. Gailis jau iedziedājis 2005. gadu, un nekas vairs nebūs tā, kā bijis. Spirāle, kas ved uz augšu, tā pati, bet šķēršļi būs citi.
Esam kļuvuši par 366 dienām vecāki – no bērna līdz sirmgalvim. Gailis jau iedziedājis 2005. gadu, un nekas vairs nebūs tā, kā bijis. Spirāle, kas ved uz augšu, tā pati, bet šķēršļi būs citi. Arī “Nedēļas malks” ir citā vietā un laikā un varbūt būs arī citāds.
Nedēļā pēc saulgriežiem domāju par MĀJĀM plašākā nozīmē. Šo domu iesēja arhibīskapa J. Vanaga Ziemassvētku sprediķis. Strauji progresējošajā, tehnoloģiju pārņemtajā pasaulē viss traucas uz priekšu. Vai mums ir mājas, kur varam noslēpties no skaļuma, atsvešinātības? Vai spējam apjaust, ko 21. gadsimtā esam atstājuši aiz durvīm?
Gada garumā visvairāk lamāta valdība un ierēdniecība, ko veido mūsu līdzcilvēki. Viņi pierod pie tā un nekļūst labāki, bet spītīgāki, bezjūtīgāki, mantkārīgāki, visumā – negatīvāki. Sabiedrības par atklātību “Delna” valdes priekšsēdētājs R. Putnis ieteica būt aktīvākiem, neatliekot lietas līdz kārtējām vēlēšanām, bet rakstīt tiem, kuriem esam uzticējušies, lūgt tikšanos un prasīt, un atgādināt, un nesaudzēt. Viņam taisnība – deputātiem mēs uzticam savu likteni un savas mājas, nevis tikai valsts naudu. Premjers A. Kalvītis gadumijā aicināja: “Uz mirkli padomāsim par Latviju!” Taču atšķirībā no politiķiem puse valsts iedzīvotāju par to domā katru dienu.
Informācijas lauks reklāmās, filmās un dienišķās ziņās ir pārsātināts ar vardarbību. Nāve no filosofiskas kategorijas kļuvusi par ierastību, kas nerada žēlumu. Negācijas izraisa zemes garozas trīsas, saviļņo ūdens tonnas okeānos, izsauc milzīgas katastrofas un ikdienas avārijas. Šīs rindas top I. Ziedoņa dzejas un V. Šimkus klavierspēles iespaidotas LTV ierakstā “Atsaukšanās”, kas bija mans siltākais gada beigu ugunskurs mājās, pie kura sasildīt dvēseli. Gribējās nolikt politiku, melus un cilvēku nekaunību pie malas un pataupīt sevi tam, ko iespaidot vēl būtu manos spēkos.
Ministru prezidents A. Kalvītis vēlējās, lai žurnālisti vairāk pievērstos labajām ziņām. Diemžēl tās pašas dienas rītā radio ziņoja par sertifikātu cenu straujo kāpumu gada pēdējās dienās. Premjers taisnojās, ka viņa valdības deklarācijā neesot ne pušplēsta vārda par atlikušo vērtīgāko valsts objektu privatizāciju par sertifikātiem vai to pārvēršanu vērtspapīros. Bet Jaungada nakts uzrunā tautai viņš sacīja, ka svarīga esot rīcība, nevis papīru plāni. Saproti nu! Jau izskanējušas aizdomas par to simt personu sazvērestību, kuru rokās koncentrēts milzīgs sertifikātu daudzums.
Astrologs A. Račs, par tautas un valsts nākotni runādams, sacīja, ka mūsu valdības galva neesot redzama, tā slēpjoties aizkulisēs. Bet varbūt mākoņos? R. Putnis savukārt ieteica atbrīvoties no “melnajām aitām”.
Krievijas prezidents Putins gadskārtējā intervijā kārtējo reizi lamāja Latviju, kuras galvaspilsētā, piemēram, esot 60 procentu krievvalodīgo. Tiem proporcionāli jābūt pārstāvētiem varas struktūrās. “Ir jābeidz ņirgāties par veselo saprātu!” izsaucās kaimiņvalsts prezidents. Es atbildētu: “Ir jābeidz revidēt citas mājas un tikumus!” Vācijas kanclers Šrēders nosauca Putinu par nevainojamu demokrātu. Ļoti asprātīgi teikts.
Jaunums. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga vēlas dzirdēt arī tautas balsi – braukt vai nebraukt uz 9. maija svinībām Maskavā? Pēdējais laiks darīt dzirdamu šo balsi. “Uzvaras” bilance mūsu rajonā vien: 1944. un 1945. gadā arestēti un pēc Krievijas Federatīvās Sociālistiskās Republikas likumiem notiesāti un uz Sibīrijas lēģeriem aizsūtīti aptuveni 500 jauni cilvēki. Viņu piemiņa vien ir spēcīgs arguments, lai prezidente 9. maijā nebrauktu projām no mājām.
