Mūsu tautas vēsturē liela, paliekoša nozīme bijusi un ir tautasdziesmai un tās skandināšanai.
Mūsu tautas vēsturē liela, paliekoša nozīme bijusi un ir tautasdziesmai un tās skandināšanai. Laika gaitā latvieši sāka pulcēties vietējos un lielajos koros, kuru repertuāros nonāca arī ievērojamākie latviešu un pasaules mūzikas klasiķu darbi. Dziesmu atskaņošana Atmodas laikā radīja ļoti svarīgu mūsu tautas kultūras vēstures pasākumu – pirmos Dziesmu svētkus 1873. gadā Rīgā. Tie kļuva par tradīciju, kura tiek kopta un pilnveidota arī tagad.
Muzikālā izglītība sākas skolā – jau pirmajā klasē un skolas koros. Bauskas vidusskolā pēc Otrā pasaules kara, ar 1946. gadu, sākās jauktā jauniešu kora aktīva darbība skolotāja Kārļa Hammera vadībā. Mācību iestādē bija lielais un mazais (izlases) jauktais koris. To dalībnieki apguva gan obligāto skolas repertuāru, gan arī nākamo Dziesmu svētku melodijas. Tas prasīja cītīgu pieeju mācībām kora nodarbību laikā. Iegūto rezultātu pārbaude notika skolas pasākumos, valsts svētku sarīkojumos un konkursos pirms Dziesmu svētkiem. Lielu gandarījumu guvām 1948. gada pavasarī Bauskas rajona koru sacensībā pirms Dziesmu svētkiem, kurā Bauskas vidusskolas koris izcīnīja pirmo vietu ar tiesībām piedalīties republikas koru skates pusfinālā un Dziesmu svētkos, kuri notika Rīgas centrā. Koru skate risinājās Universitātes aulā. Dziedājām Jāzepa Vītola “Gaismas pili”.
Bauskas vidusskolas koris pirmo vietu saglabāja līdz 1955. gadam. Tie bija izcili panākumi.