Rundāles pagasta «Riekstiņos» jauno gadu ieskandināja arī dekoratīvo cukurgailīšu dzidrās un uzstājīgās balsis.
Rundāles pagasta “Riekstiņos” jauno gadu ieskandināja arī dekoratīvo cukurgailīšu dzidrās un uzstājīgās balsis.
Saimniekiem Inetai Grasmanei un Visvaldim Gūtmanim šos mājputnus uzdāvināja draugi, un tie no Codes pagasta pārcēlās uz citām mājām. Sagaidot 2005. gadu, kas aizritēs Gaiļa zīmē, lielā putna mazie radinieki ir ļoti aktīvi. Ineta teic, ka šāda dzīvā radība viņu sētā iepriekš nav bijusi. Dekoratīvie putni līdzinās rotājumam blakus citiem mājdzīvniekiem. Šis gads kādreizējai rīdzinieku ģimenei būs jau piecpadsmitais, kopš viņi izlēma nodarboties ar biznesu laukos. Taujāta par grūtumu, Ineta Grasmane bilst: “Vairs jau atkāpšanās ceļa nav. Tik daudz šeit esam ielikuši. Kad atbrauc ciemos pilsētas draudzenes, izrādās – viņām arī darbdienas nav vieglas. Viešņas priecājas par mūsu sētu, par zaļumu apkārt. Galvenais – mēs taču strādājam sev.”
“Riekstiņu” saime pašlaik ir piemērs Latvijas lauku klasiskajam variantam, kas senāk bija raksturīgs gandrīz jebkurai sētai. Proti, vairākas paaudzes dzīvo zem viena jumta un arī darbus veic kopā. Inetas mamma Velta pēc 34 tekstilrūpniecībā nostrādātiem gadiem pārcēlās pie jaunajiem. V. Gudei brīžiem šķiet: “Laukos visas dienas ir vienādas.” Meita viņu sauc par melderi, jo māte gādā, lai mājputniem un rukšiem būtu barība, un dzirnavas ir Veltas svarīgākā darba vieta.
Visvaldis Gūtmanis visvairāk kustas ārā no “Riekstiņiem”, jo viņa pārziņā atrodas tirgzinības. Arī jaunā paaudze, dēls Edgars, jūtas iederīga laukos. Un vēl jau ir Melisa, Inetas mazmeitiņa. Visiem pietiek vietas Visvalža paša un viņa brāļa celtajā mājā, kuras pabeigšana pakārtojusies svarīgākajiem saimnieciskajiem darbiem.
Zemnieku saimniecība “Riekstiņi” pievērsusies mūspusē nepopulārai nodarbei – putnkopībai. Tā pa īstam, lai iegūtu Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšanu, kas ir sarežģīta procedūra.
Visvaldis pagājušā gada rudenī bija uzaicināts ciemos uz Vāciju pie Bavārijas fermeriem, kuriem vasarā rundālietis parādīja vairākas sava pagasta zemnieku saimniecības. Vācieši jutušies pateicīgi par izdevību tuvāk iepazīt Latvijas zemes kopēju dzīvi un piedāvājuši atsaucīgajam gidam, kurš labi zina vācu valodu, braukt apskatīt viņu laukus un fermas. Rundālietis tad arī pārliecinājies, ka ES lielvalstī Vācijā zemniekiem izvirzītās prasības nav tik stingras kā pie mums. Taču “Riekstiņos” ir apzinājušies – ja grib strādāt un pastāvēt, tad nauda jāiegulda saimniekošanā. Ineta, līdzībās izsakoties, piemetina: “Olas birst katru dienu un santīmi arī.”
Bet dzīvi veido vēl citas vērtības – Ineta piedalās Bauskas rajona sieviešu kluba “Apvārsnis” rosībās, pagūst apmeklēt līnijdeju nodarbības Pilsrundāles vidusskolā. Saņēmusies un nokārtojusi autovadītājas tiesības, jau pāris gadu novērtē, cik labi, ka var būt neatkarīga un izbraukāt, kur vajadzīgs.
