Valsts muzejiem šogad tiks mainīts statuss, tos pakāpeniski pārveidojot par valsts aģentūrām.
Valsts muzejiem šogad tiks mainīts statuss, tos pakāpeniski pārveidojot par valsts aģentūrām. Tādējādi tikšot radītas plašākas iespējas racionālai saimniekošanai un komercdarbības veicināšanai. Kā vislielākais ieguvums jaunajā statusā tiek minēta brīvāka piekļūšana pašu nopelnītiem līdzekļiem un to izmantošana pēc saviem ieskatiem. Tā laikrakstā “Diena” apgalvo Jānis Garjāns, Latvijas Muzeju valsts pārvaldes direktors. Viņš norāda, ka arī vairāki pašvaldību muzeji jau tiek pārveidoti par valsts aģentūrām.
Šī doma būtu visnotaļ atbalstāma, ja visi muzeji atrastos daudzmaz līdzīgā situācijā. Statusa maiņa varētu būt izdevīga pelnošām iestādēm, uzskata Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Tādu Latvijā, ieskaitot Rīgas lielos muzejus, ir mazliet vairāk par desmit. Tostarp daudzu pašvaldības muzeju peļņa ir pārāk pieticīga, lai uz tiem vispār būtu iespējams attiecināt jēdzienu “komercdarbība”.
Rundāles pils muzeja pašu nopelnītie līdzekļi veido gandrīz 50 procentus no gada budžeta un tiek izmantoti ēku uzturēšanai, norēķiniem par elektrību, restaurācijai. Vienīgā problēma līdz šim ir bijusi saistīta ar apgrūtināto pieeju pašu nopelnītajam katra konkrētā gada laikā. Pie savas naudas iestāde varējusi tikt vienīgi pēc nākamā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas, kas, protams, ir kavējis neatliekamu darbu veikšanu.
Kopumā pozitīvi vērtējot muzeju statusa maiņu, Imants Lancmanis tomēr ir piesardzīgs: “Neviens Latvijā vēl nav izmēģinājis, kā aģentūras modelis darbojas saistībā ar muzejiem. Pagaidām tās ir tikai teorijas. Grūti prognozēt, kā viss izvērtīsies praksē.” Taču iestādes direktors ir pārliecināts, ka aģentūras statusam varētu būt vairākas priekšrocības. Kā piemēru viņš min iespēju racionālāk sadalīt darba algu, jo iestādes vadība iegūs tiesības paaugstināt atalgojumu svarīgiem speciālistiem, vairs tik strikti neievērojot Ministru kabineta apstiprināto amatu kategoriju “ciparus”.
Lai gan aģentūrām tiek solīta straujāka izaugsme, par vairākiem svarīgiem iestāžu funkcionēšanas jautājumiem vēl nav īstas skaidrības. “Mums būtu izdevīgi, ja valsts dotācija segtu visus muzeja uzturēšanas izdevumus, bet pašu nopelnīto naudu mēs pilnībā varētu izmantot restaurācijai,” spriež Imants Lancmanis. Taču viņš nezina, vai tas būs iespējams.
Spriežot pēc publikācijām presē, izaugsmes solījumiem īsti nespēj noticēt arī Rīgas lielāko muzeju vadītāji. Teorija, kas nav tikusi pārbaudīta darbībā, var izrādīties arī dzīvotnespējīga. Valsts muzeju masveida pārveidošanā par aģentūrām jau ir gadījies pirmais kuriozs. Izrādās, ka Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām Kārļa Ulmaņa “Pikšām” arī ir jāmaina statuss. Ja viena lauku sēta turpmāk būs jādēvē par valsts aģentūru, rodas aizdomas, ka paredzētā reforma kārtējo reizi var izrādīties nepārdomāta un sasteigta.
