Katra jauna gada sākumā mēs ikviens gribam dzīvot un strādāt citādāk, būt labāki, pareizāki. Arī mani janvāra sākumā pārņem šāda vēlēšanās. Nedaudz atklāšu, kādas publikācijas un rakstu tēmas esmu iecerējis.
Katra jauna gada sākumā mēs ikviens gribam dzīvot un strādāt citādāk, būt labāki, pareizāki. Arī mani janvāra sākumā pārņem šāda vēlēšanās. Nedaudz atklāšu, kādas publikācijas un rakstu tēmas esmu iecerējis.
Ziema no mums atvadīsies pašvaldību vēlēšanu noskaņā. Pēc vietējo varas pārstāvju viedokļa četri gadi šķiet aizritējuši mierīgi, bez īpašiem satricinājumiem, ievērojamām pārmaiņām. Žēl, ka novadu veidošanu mūsu rajonā izdevies apslāpēt. Manuprāt, ir daudz pagastu, kuriem noteikti vajadzēja mesties kopā, sākt strukturālas pārmaiņas un šajās vēlēšanās piedāvāt principiāli jaunu programmu un pašvaldības darba sistēmu. Un beigās – citu dzīves modeli jaunā Eiropā.
Nevajag naivi iedomāties, ka Eiropas naudiņa pati ripos šurp. Sūri un grūti tā jāizplēš, piedāvājot sevi kā līdzvērtīgu pretinieku – ar pietiekami lielu līdzfinansējumu, samērīgām kredītiespējām. Citādi tā atkal paliksim – vienu ūdenstorni salabojuši, pārsimt metru gājēju celiņu uzbūvējuši un skaistas ceļa zīmes uzstādījuši. Vēlētājiem tiks stāstīts, cik labi pašvaldība strādā, kā Eiropas naudu apgūst. Ceru, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā iedzīvotāji rūpīgi vētīs deputātu kandidātu solījumus, stingri prasot, kā pašvaldība iecerējusi strādāt un dzīvot pa jaunam.
Savukārt es apsolos ņemt no arhīva četrus gadus vecās publikācijas un, strikti rindiņām velkot līdzi, prasīt, kas padarīts, kāpēc viens vai otrs solījums palicis vārdos izteikts, bet nav īstenots.
Vēl viens process, kuram šogad vēlētos cieši līdzās stāvēt un kaut mazumiņu padarīt tā īstenošanai, ir drošība uz mūsu ceļiem. Nu nekādi negribas, rudenī vai pavasarī pa dubļiem un grambām kratoties vai ziemā uz stikla brauktuves slidinoties, samierināties ar ceļu apsaimniekotāju gaudām par naudas nepietiekamību. Es godprātīgi maksāju nodokļus, un man pienākas – vienalga kā un no kurienes – nošķūrēts, greiderēts ceļš, skaidri saredzamas baltās līnijas uz asfalta. Šofera naivumā tomēr vēlos stūrēt auto, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumu sesto punktu: “Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.” Ja reiz man likums nosaka šādas tiesības, tad es uzstāju, lai man līdzās uz brauktuves nav “atsaldēto”, promilēm “pildīto” vai vēl sazin kādu citu deģenerātu.
Apņemos Ceļu policijas informācijā minēt pilnus vārdus un uzvārdus tām satiksmes negadījumos iesaistītām personām, kuras pie stūres bijušas alkohola reibumā.
Protams, šie ir tikai daži jaunā gada nodomu ieskicējumi. Negribu sasolīt bezgala daudz. Taču ceru, ka sadarbībā ar jums, lasītāji, šī gada beigās varēsim kopīgi atskatīties uz daudzko derīgu paveiktu.
