Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz brīdināt vai sodīt ar 25 latu naudas sodu vecākus, kuri būs atkārtoti pieļāvuši emocionālo vardarbību pret bērnu. Par to janvārī gatavojas lemt Saeima.
Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz brīdināt vai sodīt ar 25 latu naudas sodu vecākus, kuri būs atkārtoti pieļāvuši emocionālo vardarbību pret bērnu. Par to janvārī gatavojas lemt Saeima.
Vienlaikus tiks spriests par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā trešajā lasījumā. Tur būs skaidri definēta emocionālā vardarbība, informē Taivo Trams, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta direktors. Pirmo reizi Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos ir ietverta definīcija “emocionālā vardarbība – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot, lamājot, pazemojot vai citādi kaitējot viņa emocionālai attīstībai, t. sk. potenciālo spēju izaugsmei attiecīgajā vecumposmā”.
Pat diskusijas nav sākušās
Galvenais mērķis šai administratīvās atbildības iekļaušanai likumdošanā ir likt vecākiem pārdomāt audzināšanas metodes un izturēšanos.
“Fiziska vardarbība pret bērnu tiek izprasta – nedrīkst bērnu sist! Savukārt par emocionālo vardarbību pat neesam sākuši diskutēt,” tā par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā spriež Laila Rieksta-Riekstiņa, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore.
Ja gada laikā pēc soda uzlikšanas pierādīsies vecāku atkārtota emocionāla varmācība, naudas sods palielināsies no 25 līdz 50 latiem. Naudas sods tiks piemērots par sistemātisku emocionālo vardarbību pret bērnu.
Ar stingro audzināšanu lepojas
Emocionālā varmācība pret bērnu nereti izpaužas kā pārlieku stingra audzināšana, ar ko vecāki pat lepojas. Tiek uzstādītas pārāk lielas prasības, bērns nepamatoti tiek kritizēts, salīdzināts ar citiem. Tas viņu ietekmē tāpat kā fizisks pāridarījums un var atstāt postošākas sekas nekā fiziska vardarbība.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas psiholoģe Guna Berga uzsver: “Visbiežāk emocionālā vardarbība izpaužas vārdos – tā ir lamāšana, apsaukāšana, kritizēšana, izsmiešana, kliegšana, regulāra bērna atraidīšana, atteikšanās palīdzēt, viņa domu, emociju noliegšana, draudi pamest. Zilumi un brūces sadzīst, taču pāridarījuma sajūta paliek.” Ja emocionālo varmācību pret bērnu nenovērš, tad bērna psihē rodas negatīvas emocijas, kā arī zems pašvērtējums visa mūža garumā.
Kā pazīt emocionālo vardarbību?
Biežāk sastopamās pazīmes apkopojusi Bērnu un ģimenes lietu ministrijas psiholoģe Guna Berga:
– Kritizēju bērnu par viņa kļūdām daudz biežāk nekā uzslavēju par veiksmēm.
– Saku bērnam: “Tu esi muļķis”, “nenormāls”, “stulbenis”, “kretīns” un citādi apsaukāju.
– Neinteresējos par savas atvases jūtām, domām, uzskatiem vai arī noliedzu tos.
– Es (māte/tēvs) labāk zinu, kā bērnam jārīkojas, jādomā.
– Ja bērns neklausa, uzkliedzu vai izlamāju viņu, piedraudu, ka pametīšu, nemīlēšu, atdošu citiem.
– Mēdzu smieties par viņu.
– Pārmetu bērnam, ka viņš aizņem manu laiku, nogurdina, sadusmo.
– Bērna noslēpumus izmantoju pret viņu pašu.
– Pieaugušie ģimenē bieži strīdas, kliedz, lamājas, apsaukājas, lauž priekšmetus, sit bērna klātbūtnē, radot izbīli.
***
uzziņai
– Psiholoģe Guna Berga konsultē bez maksas Bērnu un ģimenes lietu ministrijā otrdienās plkst. 10 – 14, ceturtdienās plkst. 16 – 20. Jautājumus var uzdot arī pa tālruni 7356497.
– No emocionālās vardarbības ģimenē cietuši 30 procentu aptaujāto 9. klases skolēnu un 22 procenti 5. klases skolēnu.
– emocionālu un/vai fizisku varmācību ģimenē piedzīvojuši 36 procenti aptaujāto 9. klases audzēkņu un 25 procenti 5. klases audzēkņu.
– ievērojami mazāk izplatīta seksuālā vardarbība ģimenē vai ārpus tās (to apliecinājuši 10% aptaujāto 9. klases skolēnu un 3% 5. klases skolēnu), kā arī fiziska varmācība ģimenē (to apliecinājuši 15% aptaujāto 9. klašu audzēkņu un 14% 5. klases audzēkņu).
Dati no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un centra pret vardarbību “Dardedze” 2004. gadā veiktā pētījuma.
