Izlasot 5. janvāra «Bauskas Dzīvē» rakstu, kas publicēts 8. lappusē, šķiet, esmu piemānīts, tāpat kā raķešu un lidaparātu speciālists G. Žilinskis.
Izlasot 5. janvāra “Bauskas Dzīvē” rakstu, kas publicēts 8. lappusē, šķiet, esmu piemānīts, tāpat kā raķešu un lidaparātu speciālists G. Žilinskis. Visa latviešu tauta ir piemānīta, piekrāpta un apmuļķota. Ribentropa–Molotova pakta slepenība nav pirmā Latvijas okupācija, kā viņš ir minējis, bija arī Teherāna. Bija Hitlera okupācija. Un, ja paskatās vēsturē, ko darīja Ivans Bargais, ko grāfs Šeremetjevs? Rakstīja uz Krieviju galmam, ka Vidzemē pat gailis vairs nedzied, jo viss bija izlaupīts. Ko darīja Pēteris Lielais, ko darīja Barklajs de Tolli. Ko darīja citi augstmaņi, kuriem par godu Rīgā uzcēla baznīciņu Brīvības ielas malā? Kurš savu brāli atdeva tatāriem saplosīšanai?
Kamēr būs tādi žirinovski, džugānovi un viņiem līdzīgie, kā prezidente var braukt uz Maskavu 9. maijā, ja okupācijas faktu Krievija neatzīst? Kā var dot pilsonību cilvēkiem, kuri ienīst šo zemi? Vai tagad ar iestāšanos Eiropas Savienībā latvietis atkal nav nostādīts pabērna lomā?
Ko līdz divi tanki, ja kara gadījumā Krievija uz robežas noliks tūkstošus, bet tos divus tankus labs snaiperis apklusinās. Kam mums vajadzīga armija? Mēs taču netaisāmies karot. Mums ir vajadzīgi daudz, daudz robežsargu. Lai mēs sargātu visas “durvis”. Bet pasaules žandarmiem mums nav jābūt un arī ne pakalpiņiem.
Nemitīgi kāds Saeimas deputāts, ministrs vai delegācija brauc uz ārzemēm. Tas tiek segts no nodokļu maksātāju naudas.
Kā G. Žilinskis saka, tā būtu naudiņa bāreņiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, nu kaut vai ceļiem. Tas, vai prezidentei 9. maijā braukt vai nebraukt uz Maskavu, jāizlemj tautai. Nepieciešama aptauja.
Lai visiem ir laimīgs
2005. gads bez terora un kariem!
