Pēc lasītāju ieteikuma Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības medību inženieris EDGARS PIĶELIS stāsta par aktualitātēm medību jomā rajonā.
Pēc lasītāju ieteikuma Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības medību inženieris EDGARS PIĶELIS stāsta par aktualitātēm medību jomā rajonā.
Vairāk stirnu un aļņu
Tuvojas noslēgumam 2004./2005. gada medību sezona (tā ilgst no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam). Valsts meža dienesta (VMD) Bauskas virsmežniecībā līdz šī gada 17. janvārim apkopoti dati par nomedītām stirnām un aļņiem. Minētajā medību sezonā izsniegtas 716 atļaujas stirnu nomedīšanai, taču nomedītas 624. Izdotas 47 atļaujas, bet nomedīti 39 aļņi. Salīdzinājumā ar 2003./ 2004. gada sezonu uzskaitīto un nomedīto stirnu un aļņu skaits palielinājies. Tas liecina, ka šo dzīvnieku mežā kļūst vairāk.
Valstī uzskaitīti aptuveni 600 vilki, atļauts nomedīt 150. Līdz šī gada 31. janvārim nomedīti 84 pelēči. Bauskas rajonā vilku problēma nav aktuāla. Valstī uzskaitīti 800 lūši. Atļauts nomedīt 50 lūšus. Bauskas virsmežniecības teritorijā šo dzīvnieku medības nenotika, jo neviens lūsis netika uzskaitīts. 27. janvārī lūšu medības pārtrauktas, jo to atļautais skaits nomedīts. Par katru nomedīto lielo plēsēju sastāda speciālas formas aktu un par nomedīšanu ziņo VMD medību daļai.
Līdzgaitnieka, drauga, mīluļa gaitas
Kā jau laikraksts “Bauskas Dzīve” informējis, pērnā gada decembrī Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība (LMKA) rīkoja medību suņu izstādi šķirnes atzīšanai. Bauskas rajonā 17 medību suņi saņēma “personību” apliecinošus dokumentus, t. i., suņu pases. Ar LMKA kinoloģisko pasākumu plānu šim gadam (izstādes, medību suņu treniņu iespējas) var iepazīties virsmežniecībā un mežniecībās.
LMKA 2005. gada čempionāts “pa meža cūku aplokā” laikām, dzinējsuņiem un alu suņiem tiek rīkots 26. un 27. februārī Kuldīgas rajona Turlavā.
Vēlamies pievērst suņu īpašnieku uzmanību dzīvnieku patvaļīgai klaiņošanai, skaļai riešanai, kas traucē kaimiņu naktsmieru. Bauskas virsmežniecībā vairākkārt esam saņēmuši zvanus par suņu patvaļīgu klaiņošanu. Piemēram, Vecsaules pagastā suņi uzbrukuši mājlopiem. Pārlasot Medību noteikumus Nr. 760, redzams, ka klaiņojošo suņu un kaķu medīšanas termiņš ir visu gadu bez īpašnieka piekrišanas. Suņu īpašniekiem vajadzētu padomāt, kā savus mīluļus palaiž paskrieties, jo var gadīties, ka četrkājainais draugs mājās vairs nepārnāk. Turklāt suņu un kaķu saimniekiem vajadzētu atcerēties arī par trakumsērgu. Tieši klejojoši suņi vai kaķi to var pārnest cilvēkiem. 2004. gadā Bauskas rajonā reģistrēti 14 trakumsērgas gadījumi.
Savukārt MK noteikumos Nr. 291 “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi” norādīts, ka pilsētu un pagastu pašvaldības attiecīgajās teritorijās organizē suņu reģistrāciju un kaķu uzskaiti, rīko klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu, kontrolē šo noteikumu ievērošanu. Būtu interesanti dzirdēt, ko par to domā pašvaldību vadība, Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki.
Konstatēta nelikumīga produkcija
Bauskas rajonā pērn nav konstatēti nelaimes gadījumi medībās. Taču citviet Latvijā tie fiksēti ne vien pērn, bet arī šogad. Nelaimes gadījumi liek būt uzmanīgiem arī mūspuses medniekiem. Piemēram, šogad nelaimes gadījums notika Saldus mežniecībā. Medībās ar dzinējiem mednieks patvarīgi atstāja norādīto stāvvietu un sekoja ievainotai mežacūkai mastā pa asins pēdām. Uz masta blakus esošais mednieks, redzēdams priekšā tumšu priekšmetu, šāva no gludstobra medību bises ar renkuļiem un ievainoja mastā esošo mednieku ar trim renkuļiem krūtīs un trim vēderā.
Ļoti skumji medības beigušās diviem mūsu medniekiem. Lietuvas mednieki nošāvuši viņu medību suņus. Tiks veikta izmeklēšana.
Savukārt mūsu rajonā konstatētas nelikumīgas medības un nelikumīgi iegūta medību produkcija. Dzīvnieku patvaļīga nomedīšana bez medību atļaujas rada ievērojamu kaitējumu, tiek nodarīts mantiskais zaudējums un apdraudētas citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības. Piemēram, alnis un stirnu āzis ir medību saimniecībā nozīmīgi medījami dzīvnieki, no kuriem iegūst augstvērtīgu trofeju un gaļas produkciju. Līdz ar šo dzīvnieku nomedīšanu ir aizskartas valsts un sabiedrības intereses. Virsmežniecība vērsusies policijā, lai zaudējumi tiktu atlīdzināti.
MK noteikumos Nr. 111 “Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs” norādīts zaudējuma lielums. Par nelikumīgi nomedītu alni, staltbriedi zaudējumi ir Ls 568, par lūsi – Ls 400, par stirnu un mežacūku – Ls 344, par medni un rubeni – Ls 180, par nelimitētiem medījamiem dzīvniekiem un zosīm – Ls 40, par pīlēm, slokām, mežirbēm, baložiem – Ls 16.
Ja limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts ārpus normatīvajos aktos noteiktā termiņa, zaudējumus par katru limitēto medījamo dzīvnieku atlīdzina divkāršā apmērā. Tāpēc lūgums cilvēkiem, kuri pamanījuši nelikumīgas medības, informēt mežziņus.
Vadītājiem nopietnas mācības
Medību un medību vadītāju mācīšanu nosaka MK noteikumi Nr. 110 “Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieku apliecības un mednieku vadītāju apliecības izsniegšanas kārtību”.
Katram interesentam ir iespējams ar tiem iepazīties. Tie paredz, ka mācību ilgums pirms mednieka eksāmena nedrīkst būt mazāks par 40 stundām. lai kļūtu par medību vadītāju, jāizglītojas vismaz 24 stundas.
***
Uzziņai
Par pamanītām nelikumīgām medībām iedzīvotāji var zvanīt mežziņiem pa šādiem telefoniem:
Iecavā – 3941538, 9467365;
Vecumniekos – 3976265, 9165320;
Codē – 3922404, 9172614;
Mūsā – 3922412, 8349374;
Skaistkalnē – 3933139, 9424255;
Bauskas virsmežniecībā – 3960149, 3924461, 9175146, 9360243, 8355022.
