Lappusē «Lauku saimniekiem» pabeidzam publicēt ieskatu diskusijā, kas 28. janvārī risinājās «Bauskas Dzīves» redakcijā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi.
Lappusē “Lauku saimniekiem” pabeidzam publicēt ieskatu diskusijā, kas 28. janvārī risinājās “Bauskas Dzīves” redakcijā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. (Pirmā publikācija – laikraksta 2. februāra numurā, 4. lappusē.)
Neapmierina zemes lietas un statistika
Iecavas novada lauksaimniecības speciālists Stepans Drozdovs uzskata, ka zemes lietu sakārtošanā izveidojusies ļoti smaga sistēma. Vai tiešām tā speciāli tāda radīta?
M. Roze: – Man ir ļoti asa nostāja – Valsts zemes dienestam ir vajadzīga pamatīga reforma. Izveidošanās sākumā tā bija viena no modernākajām institūcijām Latvijā, arī tehniski labi nodrošināta. Bet tā ir palikusi neattīstījusies. Zemkopības ministrijai savā laikā bija liels cīniņš, lai iegūtu datus, kas bija vajadzīgi Lauku atbalsta dienestam. “Kautiņš” gāja ne pa jokam. Šis monopols tomēr sašķobījās, un tika iegūts kartogrāfiskais materiāls.
S. Drozdovs: – Man šķebina dūšu statistika, jo pats ar to nodarbojos, veikdams lauksaimniecības apsekojumus. Manuprāt, lietas būtība ir vienkārša, arī Latvijā vajadzētu būt līdzīgi kā Zviedrijā. Likuma vārdā katrs uzņēmējs nodod pārskatu par visu, kas vajadzīgs statistikai. Man kauns par pašreizējiem statistikas datiem.
M. Roze: – Par statistiku mums bija ļoti lieli strīdi. Savulaik darbojās dispečerdienests, kas visu apkopoja. Bet uzņēmēji mums atteicās sniegt ziņas, argumentējot, ka tā ir komerciāla rakstura informācija. Domāju, ka, ieviešot platībmaksājumus, dati par augkopības produkcijas ražošanu būs precīzāki.
Finansējums būs pēc pārdales
Daina Akmentiņa no Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Pavāri”: – Mēs sagatavojām ES struktūrfondu projekta pieteikumu, bet tas stāv jau gandrīz gadu. No ministrijas saņēmām vēstuli, ka projekts atbilst visiem nosacījumiem, diemžēl naudas vairs nav, ko iedalīt.
M. Roze: – Mēs jau vienreiz bijām sagatavojuši apstiprināšanai līdzekļu pārdali starp struktūrfondu programmām, lai būtu iespēja apmierināt visus projektus. Diemžēl Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija tam nepiekrita, jo mēs sākotnē ji aizskārām arī līderu programmu. Taču mums ir bijusi izdevīga eiro kursa piesaiste latam. Tas ir augstā eiro kursa pozitīvais aspekts. Tādējādi iespējams pārdalīt naudu, neskarot tās intereses, ko pārstāv Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Pašlaik ir saskaņošanas process, ceru, tuvākajā laikā tam jābūt pabeigtam. Tad varēs apstiprināt nosacīti iesaldētos projektus. Ne tikai jūsu, bet arī citi projekti bija nolikti tā sauktajā “gaidīšanas listē”.
Sēklkopību notur entuziasti
SIA “PS Līdums” agronome Jeļena Pumpure: – Lai sagatavotu sēklu atbilstoši ES standartiem, izmaksas ir ļoti augstas. Pašreizējās cenas sēklaudzētājiem ļauj pelnīt maz, pēc mūsu aprēķiniem, divus līdz sešus latus par vienu tonnu. Lietuvā man kolēģi ir stāstījuši, kā tiek atbalstīta sertificētas sēklas ražošana. Šī palīdzība ir zemniekiem.
M. Roze: – Lietuva no Eiropas Komisijas jau bija saņēmusi aizrādījumu par šiem maksājumiem. Mums ir tiešie valsts papildmaksājumi par sēklas sagatavošanu. Vēsturiski paskatoties atpakaļ, diemžēl izveidojās tikai pēc nosaukuma sēklaudzētāji.
J. Pumpure: – Nu caur šo sietu ir izsijājušies, un viņu palicis daudz mazāk. Taču sēklas ieguve Latvijā, salīdzinot ar 2003. un 2004. gadu, ir samazinājusies par pusi.
M. Roze: – Mēs varētu diferencēt tiešos maksājumus par sertificētu un nesertificētu sēklu, taču tādu atbalsta nosacījumu nebija. Būtu jāiet no otra – pieprasījuma – gala. Es zinu, ir graudu pārstrādes uzņēmumi, kas norāda, kādas šķirnes tie vēlas. Tātad arī uzņēmumiem jāiesaistās šajā procesā. Ir, piemēram, uzņēmumi, kas pieprasa konkrētas šķirnes.
J. Pumpure: – Protams, mēs neatteiksimies no sēklaudzēšanas tādēļ vien, ka vajadzīga laba sēkla, lai sasniegtu vidējo ražību sešas tonnas no hektāra. Mēs paši pērkam no ārzemēm sēklu, lai to atjaunotu, cena ir no 800 līdz 1000 latiem par tonnu. Zemniekiem pārdodam par 140 latiem tonnā.
