Ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra paveikusi struktūrfondu apguvē 2004. gadā un ko tā plāno mainīt 2005. gadā?
Ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paveikusi struktūrfondu apguvē 2004. gadā un ko tā plāno mainīt 2005. gadā?
“Bauskas Dzīves” un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tiekoties ar Ekonomikas ministrijas un LIAA speciālistiem, mēģināja rast atbildes uz šiem jautājumiem.
Atsaucoties uz ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa teikto, arī šogad Latvijai būs pieejams ES struktūrfondu finansējums. Finansiālais atbalsts uzņēmējiem tiks piešķirts valsts atbalsta programmu veidā. To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Iespējamās programmas
Kā informēja LIAA direktors Andris Ozols, uzņēmēji laukos un lauksaimnieki var pretendēt uz visām LIAA administrētām valsts atbalsta programmām (VAP). Galvenais nosacījums – pretendentam jābūt komercsabiedrībai (SIA, a/s, pilnsabiedrība, komandītsabiedrība), juridiskai personai, kas ierakstīta LR Komercreģistrā. Jāievēro arī citi atbilstības nosacījumi, kas definēti VAP vadlīniju projektos. Par lauksaimniekiem paredzētām valsts atbalsta programmām informāciju var iegūt Lauku atbalsta dienestā.
LIAA pieņem projektus četrās valsts atbalsta programmās: l atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai; l atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai; l atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai; l atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un misijās.
Valsts atbalsta programma “Atbalsts komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai” patlaban uz nenoteiktu laiku ir slēgta. To paredzēts atvērt, tiklīdz būs pieņemts Struktūrfondu likums, kas tagad atrodas izstrādes procesā. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka jau pavasarī likumam vajadzētu būt pieņemtam, interesantākajai programmai tad tiktu dota zaļā gaisma.
Pamanītās kļūdas pieteikumos
Līdz šim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir pieņemti 158 projektu pieteikumi. Pozitīvu lēmumu par valsts atbalstu saņēma 71, bet atteikumu – 33 projekti. Visvairāk – 94 – projektu pieteikumu iesniegti valsts atbalsta programmā “Komercdarbības infrastruktūras modernizācija”, bet vismazāk – tikai deviņi – projektu pieteikumu saņemts VAP “Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”.
Kā nozīmīgākās kļūdas projektu pieteikumos A. Ozols minēja neprecizitāti, veicot iepirkuma procedūru, nepareizi nodalītas atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas, pavirši sagatavotu projektu finanšu daļu, kā arī iesniedzamo dokumentu nepilnību un kļūdaini noteikto komercsabiedrības darbības veidu un projekta īstenošanas nozari.
Vienkāršota procedūra
Par pārmaiņām valsts atbalsta programmās informēja Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta direktors Raimonds Aleksejenko. Viņš norādīja, ka svarīgi grozījumi skāruši VAP “Komercdarbības infrastruktūras modernizācija” un “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai”. Tajā paredzēts piešķirt finansējumu projektiem, kuru gaitā pierādīts, ka plānoto produktu attīstīt nevar.
R. Aleksejenko uzsvēra, ka tiks atvieglota arī pati pieteikšanās procedūra, vienkāršoti kritēriji un pieprasītā informācija maza apjoma atbalsta pieteikumiem. Šogad paredzēta iespēja iesniegt dokumentus elektroniskā formā. Katram kandidātam tiks piešķirts identifikācijas numurs. To ievadot LIAA mājaslapā, internetā varēs sekot līdzi projekta kustībai projektu izvērtēšanas nodaļās.
Vērtīga pieredze
Mūsu uzņēmējiem, laikraksta lasītājiem visnoderīgākā varētu būt konkrētu biznesa cilvēku pieredze. Līdz šim LIAA nav noslēgusi līgumus ar Bauskas rajona uzņēmējiem, vismaz tā redzams LIAA mājaslapā internetā. Piedāvājam SIA “Saldus ceļinieks” valdes locekļa Ginta Karola pieredzi. Viņš uzsver, ka kvalitatīvu projektu iespējams sagatavot bez profesionālu konsultantu palīdzības, ja ievēro visus VAP vadlīniju noteikumus un seko metodiskajiem norādījumiem pieteikuma veidlapas aizpildīšanā.
G. Karols stāsta, ka, piedaloties semināros par struktūrfondiem, vācot un analizējot dažādu informāciju, uzņēmums veica provizoriskus aprēķinus. Lai varētu ieviest modernas, videi nekaitīgas asfaltbetona ražošanas tehnoloģijas uzņēmumā, viņi nolēma iesniegt pieteikumu VAP “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”. Galvenā problēma jau projekta saskaņošanas gaitā bijusi labas komunikācijas un informācijas trūkums. SIA “Saldus ceļinieks” līgumu ar LIAA parakstīja janvārī un tagad jau domā par nākamo piedalīšanos.
Savukārt SIA “Rīgas laku un krāsu rūpnīca” ar trim projektiem piedalījusies dažādās programmās. Valdes loceklis Ivars Osis sacīja, ka uzņēmums pieteicās VAP “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”.
***
uzziņai
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2004. gadā ir veikusi atbalsta pretendentu aptauju, kurā noskaidrojusi:
– 68% respondentu LIAA prasības projektu pieteikumu iesniegšanā ir pieņemamas,
– 28% LIAA prasības uzskata par stingrām,
– četri procenti atzīst, ka tās varētu būt vēl stingrākas.
Kā grūtāko, gatavojot projektu, atbalsta pretendenti minējuši:
– iepirkuma procedūras (39%),
– finanšu informācijas sagatavošanu (25%),
– grūtības ir sagādājusi arī prasīto dokumenta sagatavošana astoņos eksemplāros un projekta pieteikuma veidlapas aizpildīšana.
