Lauksaimnieku mācību šajā nedēļā ir tik daudz, tās ir arī dažādas. tādēļ interesentiem jāpārdomā un jāsadala laiks, izvēloties savai saimniekošanai piemērotāko.
Lauksaimnieku mācību šajā nedēļā ir tik daudz, tās ir arī dažādas. tādēļ interesentiem jāpārdomā un jāsadala laiks, izvēloties savai saimniekošanai piemērotāko.
Rīt, 17. februārī, Līduma kultūras namā vairāku kompāniju pārstāvji sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu sniegs jaunāko informāciju par dažādu produktu piedāvājumu un izmantošanu. Šajā nedēļā Jelgavā “Kesko Agro” laukkopjus un lopkopjus aicina piedalīties klientu dienās. Skaistkalnes pagastā šodien, 16. februārī, zemnieki sastapsies informatīvā sanāksmē.
Dod skaidru naudu
Svitenes pagastā jau pirmdien, 14. februārī, plašāk tika runāts arī par dārzeņkopību. Pie sviteniekiem bija ieradies Latvijas Lauku un izglītības konsultāciju centra reģionālais dārzeņkopības konsultants Māris Narvils. Tā informē Bauskas lauku konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka. Viņa uzteic Svitenes pagastu par aktivitāti mācību rīkošanā.
Rundāles pagasta zemniece Baiba Gulbe arī apmeklē nodarbības, kas tiek organizētas Svitenes pagastā. “Bauskas Dzīvei” viņa sacīja: “Cenšos apmeklēt vairāk semināru, jo katru reizi atrodu ko vērtīgu. Dārzeņus audzējam, lai regulāri saņemtu skaidru naudu. Tā ir nepieciešama, kamēr skolojas trīs mūsu bērni. Manuprāt, zemniekiem pašiem nevajadzētu plēsties ar tirgošanos, kā to dara daudzi, būtu vajadzīgi starpnieki, kas šīs lietas kārto. Mēs kopš Atmodas gadiem esam lauksaimniecībā. Izveidojies savs klientu loks, un tādējādi pārdodam piecos hektāros izaugušo, bet tas tiešām ir sarežģīti.” “Silenieki” vēl nodarbojas ar graudaugu un cukurbiešu audzēšanu.
Apsver ienesīgumu
Svitenieks Ilvars Straņķis uzsver, ka viņš ir daudz domājis par dārzeņkopības ienesīgumu. “Saprotu, no kāpostiem mazajiem audzētājiem jāatsakās. Mēs nevaram nodrošināt tādu kvalitāti kā, piemēram, zemnieku saimniecība “Kaži”. Apbrīnoju, ar kādu vērienu strādā mani kaimiņi, un arī mācos no viņiem. Man ir svarīgi, lai ar ģimenes spēkiem veicam visus darbus. Nopirkām kartupeļu kombainu, lai nevajadzētu meklēt darbaspēku. Ar to ir ļoti sarežģīti.” Ilvars teic, ka vēl nogaida un netirgo tupeņus, jo Rīgā pašlaik tiem ļoti zema cena.
I. Straņķis stāsta: “Apmeklējot mācības, nevaru tajās palikt kā novērotājs. Vienmēr pasaku savas domas. Var jau semināros daudz un interesanti runāt, bet zemnieki vispirms vēlas iegūt praktisku un reāli izmantojamu padomu.” Ilvars atzīst, ka Svitenē mazo dārzeņu audzētāju kooperācija ir nereāla. Viņaprāt, diemžēl pāris citas kooperācijas netālos kaimiņos nav bijušas veiksmīgas. Straņķu ģimenei ienākumi vēl ir no kviešiem, kas arī izvēlēti kā ienesīga kultūra. Pērnruden viņi pirmo reizi sēja ziemas rapšus.
Tikko pagājušā mācību dienā Ilvars apsvēris iespēju īstenot svarīgu ieceri. Viņš domā sadarbībā ar SIA “Silja” iegādāties angāru, lai būtu, kur uzglabāt tehniku.
