Uz maģistrāles A-7 zem mašīnas pakļuva sieviete. Ar smagām traumām viņa tika ievietota Bauskas slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, kur viņas eksistenci nodrošināja medicīniska aparatūra.
Uz maģistrāles A-7 zem mašīnas pakļuva sieviete. Ar smagām traumām viņa tika ievietota Bauskas slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, kur viņas eksistenci nodrošināja medicīniska aparatūra.
Ar piederīgo piekrišanu sievietes nieres izmantotas transplantācijai. Šādu ziņu apstiprina Bauskas slimnīcas direktora vietniece Zinaida Vītola.
Nevēlas iebilst
“Bija atbraucis ļoti jauks ārsts no Rīgas, kurš mani pārliecināja, ka tādējādi mana meita, dzīvībai izdziestot, var palīdzēt glābt no nāves divus citus cilvēkus. Man nebija argumentu, lai iebilstu, tāpēc piekritu,” sarunā ar “Bauskas Dzīvi” stāsta tēvs.
Iepriekš orgāns transplantācijai no pacienta Bauskas slimnīcā iegūts gandrīz pirms 20 gadiem, saka Sergejs Truškovs, “BaltTransplant” Latvijas nodaļas vadītājs. Pašlaik abas nieres ir pārstādītas un cilvēkiem, kuri tās ieguvuši, vairs nav trīs reizes nedēļā četras stundas jāguļ pieslēgtiem pie hemodialīzes aparatūras, stāsta Sergejs Truškovs.
Latvijā ir noteikta kārtība, kādā Transplantācijas centrs saņem datus no ārstniecības iestādēm par politraumas guvu šiem pacientiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ikviena šāda cilvēka orgāni var tikt izmantoti transplantācijai. To nosaka ne tikai medicīniskās vajadzības, bet arī paša cilvēka vai viņa tuvinieku izteiktā vēlme.
Jāpauž sava griba
Likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 2. pantā sacīts: “Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības. Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut, noformējot to dokumentāri, sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves.”
Kā tas darāms, stāsta Ilona Ķepale, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bauskas filiāles vadītāja: “Ir jāatnāk uz mūsu iestādi un jāaizpilda iesnieguma veidlapa, kurā tiek pausta griba. Tikpat labi, kā atļaut, var arī aizliegt izmantot orgānus un audus pēc nāves. Pasē pēc 2001. gada nekādas atzīmes netiek izdarītas, bet, ja ar cilvēku notiek nelaimes gadījums, no PMLP pieprasa ziņas, vai šāda griba ir izteikta.”
Tuvinieku lēmums
Ja cilvēks miris un Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par atļauju vai aizliegumu izmantot viņa ķermeni pēc nāves, šī cilvēka laulātais, vecāki, pilngadīgie bērni, brāļi vai māsas ir tiesīgi rakstveidā informēt ārstniecības iestādi (audu un orgānu ieguves centrus) par aizgājēja dzīves laikā izteikto gribu. Šie piederīgie var arī dot piekrišanu tuvinieka ķermeņa orgānu transplantācijai. Stingri tiek glabāts transplantācijas noslēpums, anonimitāte. Arī to nosaka likums.
“BaltTransplant” Latvijas nodaļas vadītājs Sergejs Truškovs stāsta, ka transplantācijai der orgāni no 11 līdz 70 gadu veciem cilvēkiem. Ir ļoti grūti, psiholoģiski smagi ņemt orgānus no bojāgājušiem bērniem. To dara tikai tad, ja tas nepieciešams citam bērnam. Labākā saderība un funkcijas ir 18 līdz 30 gadu veciem cilvēkiem, kuriem visi orgāni ir izveidojušies un labi funkcionē. Šādā vecumā visbiežāk uz ceļiem iet bojā pārgalvīgi motociklisti, piebilst Sergejs Truškovs. Viņš skaidro: “Orgānu var ziedot arī dzīvs cilvēks, ja tas netraucē dzīvības funkciju turpināšanai. Pagājušajā gadā tāds gadījums bija. Kāds vīrietis tuviniecei ziedoja aknu vienu daivu. Taču aknu transplantāciju Latvijā neveic, šādas operācijas pieejamas Lietuvā un Igaunijā.”
Gaida nieri
Mūsu valstī ir veiktas divas sirds pārstādīšanas operācijas, bet par tām nav samaksājusi ne valsts, ne pacienti. Vēl seši cilvēki gaida sirdi, bet tieši finansējuma trūkuma dēļ šādas operācijas pagaidām netiek veiktas, stāsta Sergejs Truškovs.
“Nieru transplantācija pašlaik nepieciešama 53 cilvēkiem – 32 vīriešiem un 21 sievietei. Iegūstot donora orgānu, vispirms tiek pārbaudīta imunoloģiskā saderība un medicīniskie kritēriji. Tāpēc nevaru apgalvot, ka rindā pirmais to dabūs agrāk nekā citi. Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantētu medicīnisko palīdzību bez maksas. To nosaka likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 19. pants,” tā S. Truškovs.
Nevaram zināt, kurā brīdī kādam no mums būs nepieciešama palīdzība, visai neapjausta ir arī iespēja – ar daļu no sevis palīdzēt citiem. Dakteris Sergejs Truškovs “Bauskas Dzīvei” atkārto pirms neilga laika televīzijas pārraidē sacīto: “Mūžības ceļos mums būs vajadzīga tikai dvēsele, nevis sirds, nieres un citi orgāni. Tie var palīdzēt citiem turpināt dzīvi uz zemes.” Patiesībā pie šīs domas tikai jāpierod.
