Pagājušajā nedēļā baušķeniekiem bija lieliska iespēja vairāk uzzināt par Eiropas Parlamenta deputātu darbu, iepazīties ar Eiropas Konstitūcijas tapšanas vēsturi, kā arī noskaidrot mūsu valsts virzību ārpolitikā.
Pagājušajā nedēļā baušķeniekiem bija lieliska iespēja vairāk uzzināt par Eiropas Parlamenta (EP) deputātu darbu, iepazīties ar Eiropas Konstitūcijas tapšanas vēsturi, kā arī noskaidrot mūsu valsts virzību ārpolitikā.
Diemžēl Tautas nama lielā zāle bija pustukša, aptuveni 20 interesentu bija sanākuši uzklausīt EP deputātes Ineses Vaideres stāstījumu. Savukārt Bauskas 1. vidusskolā ārlietu ministram Artim Pabrikam raisījās saturīga un ilga diskusija ar vecāko klašu audzēkņiem.
Eiropieši konstitūciju atbalsta
Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš jauniešiem īsumā izklāstīja ES Konstitūcijas (A. Gobiņš lietoja latviešu valodā gramatiski aplamo vārdu salikumu “Līgums par konstitūciju Eiropai” – V. A.) tapšanas īsu vēsturi, kā arī minēja iespējamās pārmaiņas, kādas Latvijā varētu notikt pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā.
Konvents, kura pienākums bija izstrādāt ES Konstitūciju, pusotra gada laikā rīkoja 26 sēdes, izskatot 6000 priekšlikumu. Nozīmīgākās diskusiju tēmas bija par ES uzbūvi, arī par savienības valstu kopējo ārpolitiku.
A. Gobiņš minēja vairākus jauninājumus, kādi būs pēc tam, kad ES Konstitūcija stāsies spēkā. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums neparedz likvidēt robežkontroli Latvijā, tas arī neietekmēs nodokļu sistēmu mūsu valstī. Stāstot par perspektīvām, viņš skaidroja ES prezidējošo valstu mainīšanās kārtību. Latvija kopā ar Luksemburgu un Itāliju ES “vadīs” 2014. un 2015. gadā.
Raksturojot eiropiešu noskaņojumu, A. Gobiņš minēja, ka apmēram 80 procentu ES pilsoņu pauž pozitīvu attieksmi pret ES Konstitūciju. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka Latvijā mēs esam pesimistiskāki – atbalstu līgumam izrādījuši 63 procenti aptaujāto.
Kāpēc mēs patīkam ASV?
Interesanta veidojās skolēnu, arī pedagogu saruna ar ārlietu ministru Arti Pabriku. Jaunieši interesējās par daudzām tēmām, tostarp par Latvijas un Krievijas attiecībām. Uz jautājumu “Vai ielūgums prezidentei uz 9. maija svinībām Maskavā varētu tikt atsaukts?” ministrs atbildēja: “Neizslēdzu tādu iespēju.” Jaunieši jautāja par ārzemju investīcijām, to ietekmi ekonomikā, taujāja par Latvijas iedzīvotāju došanos darbā uz ārzemēm.
Uz jautājumu, vai Latvijas augstskolu diplomi ES nav mazvērtīgāki, ministrs atbildēja, ka formāli visās ES valstīs mūsu diplomi tiek atzīti. Līdz bakalaura grādam mūsu augstskolas nodrošinot labu izglītību, bet maģistra grāds tomēr būtu jāiegūst citu valstu augstskolās. Jauniešiem šķita, ka ASV interesē Latvija tikai tādēļ, ka mēs robežojamies ar Krieviju. Ministrs abu valstu – Latvijas un ASV – attiecības skaidroja citādāk: “ASV ir tīkamas mazas valstis, kas cīnās par neatkarību, kam ir pašlepnums, kas ir panākušas tik daudz, cik mēs. Bez ASV atbalsta no Latvijas savulaik netiktu izvests Krievijas karaspēks, mēs nebūtu NATO. Neitralitāte – tas nozīmē palikt bez atbalsta. Atceramies, ko Latvijai nozīmēja paziņojums par neitralitāti 1938. gadā. Ja mums palīdz, tad jābūt savstarpējai cieņai, tad mums arī jāatbalsta ASV Irākā.”
Vidusskolēnu saruna ar ministru ilga vairāk nekā stundu. Tās noslēgumā par īpašu aktivitāti 11.a klases audzēknis Edgars Lujāns saņēma balvu no A. Gobiņa.
Komunisti ir dažādi
Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere interesentiem Bauskas tautas namā nedaudz pastāstīja par savu darbu Briselē. Atnākušos, protams, interesēja Eiropas Nāciju grupas darbs, arī mūsu parlamentārietes Tatjanas Ždanokas rosīšanās, komunistu aktivitātes Eiropā.
I. Vaidere skaidroja, ka Latvijas, īpaši krievu valodā rakstošā, prese lielu uzmanību pievērš T. Ždanokas personībai, viņas rosībai Briselē. Taču EP viņa ir mazs, neievērojams cilvēciņš, kura aktivitātes reti kam interesē. Deputāte vērtēja eiropiešu izpratni par komunistiem dažādās zemēs un laikos. Viņa skaidroja, cik grūti pašlaik EP panākt, lai tiktu nosodīts Padomju Savienības komunistu genocīds pret Latvijas tautu. Eiropiešiem joprojām nepietiek informācijas par padomju režīmu, taču viņi zina un redz, kā strādā komunisti Itālijā, Grieķijā. Ja arī idejiski tie varbūt līdzinās komunistiem mūsu izpratnē, tad darbos viņi ir pavisam citādi.
EP deputātu sanāksme Rīgā
I. Vaidere informēja par runāto EP Nāciju grupas deputātu darba sanāksmē Rīgā, kas risinājās pagājušajā nedēļā. Tas ir pirmais gadījums, kad EP kāda no politiskajām grupām savu darba sanāksmi organizē mūsu valstī.
Briseles parlamentāriešiem Latvijā bija daudz jaunatklāsmes. Viņiem veidojās pavisam cits priekšstats, lielāka izpratne par plašo sabiedrisko rezonansi 9. maija Maskavas svinību sakarā. Kāds EP deputāts no Itālijas tā arī atzinis, ka, tikai esot Rīgā un apmeklējot Okupācijas muzeju, viņš apjautis, ko komunisms nodarījis cilvēkiem.
