ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols 16. februārī beidzot ir stājies spēkā.
ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols 16. februārī beidzot ir stājies spēkā. Tas tiek uzskatīts par pirmo nozīmīgo soli cīņā pret globālās sasilšanas procesiem, informē Vides ministrijas preses dienests.
Lai 1997. gadā izstrādātais dokuments varētu stāties spēkā, to vajadzēja ratificēt valstīm, kas ir atbildīgas vismaz par 50 procentiem no atmosfērā izplūdušās ogļskābās gāzes kopējā apjoma. Šī gāze veidojas, sadedzinot naftu, akmeņogles un citu kurināmo, un veicina tā dēvēto siltumnīcas efektu. Zinātnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietnākais ilgtermiņa drauds cilvēcei. Diemžēl dažas lielvalstis, to vidū arī ASV, atteikušās parakstīt Kioto protokolu.
Eiropas Savienības valstis ir paudušas atbalstu cīņai pret globālo sasilšanu, taču ne visām ir izdevies izpildīt Kioto protokola prasības. Austrumeiropā pēc sociālisma sistēmas sabrukšanas ievērojami samazinājās smagā rūpniecība, tādēļ gaisa piesārņojuma apjoms ir sarucis. Tā, piemēram, Latvijā no 1990. līdz 2002. gadam siltumnīcas efektu izraisošu gāzu atmosfērā kļuvis mazāk par 62,8 procentiem.
