Baušķenieki salīdzinājumā ar kaimiņiem jelgavniekiem un dobelniekiem aktīvāk apmeklēja lauksaimnieku lielās mācības, kas 17. februārī bija sarīkotas Līduma kultūras namā.
Baušķenieki salīdzinājumā ar kaimiņiem jelgavniekiem un dobelniekiem aktīvāk apmeklēja lauksaimnieku lielās mācības, kas 17. februārī bija sarīkotas Līduma kultūras namā.
Mūspuses lauku uzņēmēji cenšas saņemt jaunāko informāciju, tiekoties tieši ar ražotāju un tirgotāju pārstāvjiem. To atzina lektori, kuri jau bija tikušies ar abu kaimiņrajonu zemkopjiem. Viņi arī baušķeniekiem raksturoja šī gada piedāvājumu, stāstīja par kļūdām, ko pieļauj, izmantojot dažādas ķimikālijas. Protams, visus interesēja cenas. Augu aizsardzības līdzekļiem tās paaugstinājušās vidēji par pieciem procentiem, taču ievērojami dārgāki nekā iepriekšējā gadā ir minerālmēsli.
Jaunajai saimniekošanas sezonai gatavojas visas ieinteresētās puses. Kompānijas “BASF” pārstāvis Aigars Šutka, stāstot par dažādu preparātu izmantošanu, sacīja, ka arī šajā gadā tiks turpināts pērn iesāktais. Saņemot īpašu īsziņu, ko sūta firma, zemnieki noskaidros, kādām problēmām graudaugu un rapšu laukos jāpievērš uzmanība. 48 mācību dalībnieki rakstveidā apstiprināja, ka viņi vēlas izmantot šo informācijas servisu.
“Bayer Cropscience” agronoms Latvijā Gaidis Meikšāns uzsvēra, ka firma jaunajā sezonā piedāvā iedarbīgu fungicīdu sistēmu. Izmantojot Falkonu un Folikūru, kā arī strobilurīnu grupas jauno preparātu Sfēra (līdz augu vārpošanai), iespējams pasargāt graudaugus no slimībām un iegūt augstāku ražību. SIA “Latagra” agronome Ruta Priede aicināja zemniekus, gādājot augu aizsardzības līdzekļus šai sezonai, uz Iecavu vest tukšās plastmasas kanniņas, jo, sākot ar šo gadu, dažādi iesaiņojumi tiks savākti centralizēti.
Mācībās piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes lektore, doktorante Modrīte Pelše. Viņa veica zemnieku aptauju, lai noskaidrotu, kāda nozīme Zemgales zemnieku saimniecību attīstībā ir sociālajiem aspektiem. M. Pelše izvirza hipotēzi, ka kūtriem saimniekiem, kuri neinteresējas par jaunāko nozarē, ir apdraudēta saimniekošanas attīstība.
Bauskas rajonā šāda aptauja notiek pirmo reizi. Doktorante spriež, ka būs interesanti apkopot mūspuses zemes kopēju atziņas. Viņa savulaik strādājusi par lauksaimniecības konsultanti Dobeles rajona Zaļenieku pagastā un labi pazīst lauku vidi. “Ja esi nolēmis saimniekot, ja tas ir bizness, tad saimniekam jāmaina paradumi un jānāk ārā no savas sētas,” tā secina M. Pelše.
Brunavas pagasta lauku uzņēmēji Gunārs Ūpis, Andris Beķeris un Āris Skromulis regulāri piedalās semināros. Andris uzskata: “Nav jākautrējas prasīt padomu. Ja man ir šaubas, braucu pie Vizmas Valterānes, “Uzvaralauks” agronomes, pie Viesturu pagasta zemnieka Jāņa Lavrinoviča. Kādreiz strādāju ar SIA “Agro-Kamarde”, esmu izbraukājis daudz lauku, smidzinot šķidro komplekso minerālmēslojumu. Vienmēr vēroju, kā strādā zemnieki, un arī tā mācos.” A. Beķeris dzīvo Bauskā un Brunavas pagastā apkopj vairāk par 100 hektāriem zemes. Viņš ir pārliecināts: “Ja iesākts saimniekot, tad ir jācīnās. Dēls mācās Saulaines profesionālajā vidusskolā un arī palīdz lauku darbos.
