Krievija ir atklājusi savu patieso seju, pieņemot un aizstāvot PSRS komunistu totalitārā režīma veikto.
Krievija ir atklājusi savu patieso seju, pieņemot un aizstāvot PSRS komunistu totalitārā režīma veikto.
Padomju Savienība savu attieksmi pret latviešiem parādīja jau 1937. – 1938. gadā, viņus apšaujot. Tam sekoja nodevīgais Molotova-Ribentropa pakts 1939. gadā un okupācija 1940. gada 17. jūnijā, kas ilga 50 gadu. Arī tagad no Krievijas dzirdam vienīgi to, ka okupācija nav notikusi, ka latvieši un leģionāri ir fašisti, nacisti, esesieši. Tagad Krievija vēlas mācīt mums vēsturi, aizskarot Latvijas valsts suverēnās tiesības. Mēs atceramies, kā PSRS okupācijas laikā un arī pēc tam iznīcināja leģionāru kapu vietas.
Runājot par 1940. gada okupāciju, Krievija falsificē vēsturi, sakot, ka visās trijās Baltijas valstīs vienlaikus notikusi sociālistiskā revolūcija un varu pārņēmis proletariāts. Ir jau arī Latvijā vēl šodien cilvēki, kuri baidās no savas darbības PSRS okupācijas laikā, proti, no pašu runām un rakstiem.
Vecākā paaudze atceras asinis uz čekas pagrabu un cietumu kameru sienām. Visa mūsu pagātne ir apspiestas, terorizētas tautas sāpju ceļš, cīņa ar svešo un naidīgo varu. Mēs nekad neaizmirsīsim čekistu zilās cepures, gulaga drāšu žogus un cietumu kameras. Pēckara laikā izaugušajai paaudzei ir jāzina vēsturiskā patiesība, ko vēl šodien slēpj komunisma ideologi. Jaunatnei ir jāzina, ka 1940. gada 17. jūnijā Sarkanā armija okupēja Latviju. To noklusēt, neatcerēties un neatzīt ir noziegums pret mūsu zemes patieso vēsturi.
Ir sāpīgi apjaust, kas notiek pēc 14 neatkarības gadiem, kā izpaužas krievu šovinistu un okupantu pēcteču spiediens. Jo vairāk mēs piekāpjamies, jo nekaunīgāki viņi kļūst.
Vai tiešām šie mūsu neatkarības 14 gadi bija tikai eksperiments, kā noklusēt un, tikai garām ejot, pieminēt mūsu brīvības cīņas, okupāciju, deportāciju un upuriem bagāto vēsturi? Vai palīdzēsim mūsu naidniekiem cirst mūsu saknes?
Dzejnieks Andrejs Eglītis sauc: “Svešais cirvis nebeidz cirst mūsu tautas saknes – mostieties!”
