Ar 2005. gada 1. septembri sāksies pamatizglītības satura pārmaiņu ieviešana skolu 1., 4. un 7. klasēs, kas ir viens no vispārējās izglītības satura reformas svarīgākajiem posmiem.
Ar 2005. gada 1. septembri sāksies pamatizglītības satura pārmaiņu ieviešana skolu 1., 4. un 7. klasēs, kas ir viens no vispārējās izglītības satura reformas svarīgākajiem posmiem.
Informē skolu vadītājus
Jauninājuma būtību iezīmēs pakāpeniska pāreja no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm ar to darboties. Šim aktuālajam tematam bija veltīta izglītības darba vadītāju reģionālā konference, kas 22. februārī notika Bauskas 2. vidusskolā. Konferencē piedalījās triju Zemgales rajonu un Jūrmalas pilsētas skolu direktori, metodisko apvienību vadītāji, izglītības pārvalžu amatpersonas, valsts izglītības inspektori.
Plenārsēdē ziņojumus lasīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Artūrs Skrastiņš un Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš. Pēc tam dalībniekiem tika organizēts darbs grupās četrās izglītojošās jomās: “Valoda”, “Cilvēks un sabiedrība”, “Māksla”, “Tehnoloģiju un zinātņu pamati”. Konferences mērķis bija iepazīstināt ar pamatizglītības satura pārmaiņu būtību, mācību priekšmetu standartiem un reformas ieviešanas kārtību līdz 2008. gadam.
Apgūs vispārējas prasmes
Jauninājuma raksturošanai Māris Krastiņš minēja tēlainu piemēru: “Ja līdz šim pamatskolā bērniem mācīja, kāds izskatās velosipēds un tā detaļas, tad tuvākajā nākotnē būs jāiemāca braukt ar divriteni. Tas nozīmē, ka pamatizglītības saturā tiek akcentēta tā dēvētā instrumentālā daļa, lai skolēni ne tikai iegūtu zināšanas kādā konkrētā jomā, bet vienlaikus – arī vispārējas prasmes, kas noderētu ikvienā dzīves situācijā. Līdz ar to visu mācību priekšmetu uzdevums būs pielietojamo iemaņu veicināšana. Lai to panāktu, mācību saturs tiks integrēts un saskaņots starp priekšmetiem četrās izglītojošās jomās, izglītības saturā akcentējot mūsdienīgas, uz nākotni vērstas tēmas.
“Bauskas Dzīve” lūdza Māri Krastiņu komentēt šos formulējumus: “Es minēšu uz nākotni vērstas tēmas piemēru – skolotājiem, kuri māca eksaktos priekšmetus, nāksies rūpīgi sekot jaunākajiem sasniegumiem zinātnē, lai šajā kontekstā varētu aplūkot mācību vielu. Arī informātikā nebūs tik svarīga konkrētu datorprogrammu apgūšana kā universālas prasmes, kas ļaus brīvi rīkoties ar jaunu paaudžu tehnoloģijām.”
Visas grāmatas nepārveidos
Mūsdienu mainīgajā sabiedrībā zināšanu kopums zaudē sākotnējo vērtību, toties palielinās to praktiska pielietojuma nepieciešamība, uzsvēra Artūrs Skrastiņš. Turklāt ir svarīgi apzināties, ka visas lietas ir savstarpēji saistītas un uztveramas kopsakarībā. Pamatizglītības satura reforma aktualizēs nepieciešamību izstrādāt jaunas mācību grāmatas un līdzekļus. Tas gan nenozīmē, ka visos mācību priekšmetos būs nepieciešami jauni izdevumi, jo daļa pašlaik izmantojamo grāmatu jau ir veidota, domājot par perspektīvu, norādīja Māris Krastiņš. Pamatskolas posmā noteikti būs vajadzīgas mūsdienīgas dabaszinību grāmatas, bet, piemēram, matemātikā vai fizikā tādas nepieciešamības nav.
Mācību procesā jau tuvākajā nākotnē palielināsies skolēnu pētnieciskās darbības loma, kas ir pozitīvi vērtējams fakts. Šim viedoklim piekrita arī Bauskas rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis, kurš piedalījās izglītības speciālistu sarunā. “Jau vairākus gadus rajonā tiek organizēti skolēnu zinātnisko darbu konkursi, rosinot jauniešu iniciatīvu un veicinot dažādu pētniecības darba metožu izmantošanu. Ar to pamatoti lepojamies, jo visos rajonos šādi konkursi nenotiek,” sacīja amatpersona.
Jaunumi jāzina arī vecākiem
Mācību satura jaunie standarti jau ir izdoti atsevišķā krājumā, ko Latvijas skolas saņems šomēnes. Mācību iestāžu vadītājiem un pedagogiem līdz 1. septembrim tiks organizē ti vairāki semināri, bet kas informēs vecākus? Atbild Māris Krastiņš: “Tas ir jādara visiem kopīgi – skolām, pašvaldībām, sabiedrībai. Jebkurš interesents var gūt informāciju ISEC interneta mājaslapā, kuras adrese ir .” “Bauskas Dzīve” iebilda, ka internets ir pieejams tikai nelielai daļai Bauskas rajona skolēnu ģimeņu, kas ir raksturīgi apdzīvotām vietām ārpus Rīgas. M. Krastiņš solīja, ka ministrija ir nolēmusi bērnu vecākiem sagatavot un izdot arī informatīvu bukletu.
Kāpēc jaunajā mācību gadā pamatizglītības satura pārmaiņas skars tieši 1., 4. un 7. klasi? Tā kā vispārējās izglītības standarta prasības atbilst trim posmiem (1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klasei), no katras grupas reformas sākuma stadijā ir izraudzīta viena klase. Katrā nākamajā mācību gadā pārmaiņas pakāpeniski aptvers visas klašu grupas.
