Vecsaules pagasta «Segliņos» prāvākais ir liellopu ganāmpulks. Vēl šeit audzē cūkas un aitas.
Vecsaules pagasta “Segliņos” prāvākais ir liellopu ganāmpulks. Vēl šeit audzē cūkas un aitas.
Klausoties Valentīnas Segliņas spriganajā stāstījumā, redzot, kā viņas seja staro smaidā, bija jāvaicā: “Vai tiešām nav nekādu problēmu?” Atbilde bija īsa: “Tikai sliņķiem ir problēmas.”
Daudzko paši prot
Pēc sarunas, pārdomājot tikšanos ar rosīgajiem vecsauliešiem, bija jāsecina, ka Valentīnas teiktais nav pārspīlējums. Taču viņa un Jundis lauku sētā ir reti veiksmīgs salikums, jo abi daudzko prot un gandrīz nav nekā tāda, ko viņi nevarētu paši izdarīt. Jundis ir ļoti gudrs vīrs tehniskajās lietās. Ja vajadzīgs, pats metina un virpo. Pieprot arī smalkākus darbus, saremontē radioaparātus un televizorus. Lauku darbos viņam nav vajadzīgs palīgs, Jundi kaimiņi aicina nopļaut zāli, satīt to ruļļos. Savukārt Valentīna, ilgu laiku strādādama par mākslīgās apsēklošanas tehniķi, ir apguvusi arī lopkopības un veterinārijas gudrības.
Tā viņi viens otru papildina ikdienas pienākumos un raksturos. Temperamenti abiem ir atšķirīgi, – cik Jundis rāms, tik Vaļa apsviedīga. “Man vajag kustēties, gandrīz vai lidot, tad es jūtos labi,” teic “Segliņu” saimniece. Ar smaidu viņa bilst, ka tikai Teivenu kapos varēšot gulēt un gulēt… V. Segliņas dzimtene ir Baltkrievija, un viņas vecvecāki nodzīvojuši ilgu mūžu, pāri simt gadiem. “Varbūt no viņiem man tādi gēni,” domā Valentīna.
Kāpēc nepaņemt dāvanu?
Bauskas lauku konsultāciju biroja speciāliste Ieva Litiņa ir konsultējusi daudz lauku saimnieku un palīdzējusi izstrādāt dažādus projektus. Arī “Segliņi” cer saņemt atbalstu, kas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondos paredzēts daļēji naturālajām saimniecībām. Pašlaik top un līdz marta vidum tiks iesniegts nākamais pieteikums, lai nodrošinātu ES standartiem atbilstošu saimniekošanu. V. Segliņa par šīm aktivitātēm izsakās trāpīgi: “Kāpēc gan nepaņemt Eiropas naudu? Tā taču ir kā dāvana.” Par to paredzēts iegādāties lopbarības gatavošanas iekārtu, kas zāli saformē ruļļos un satin plēvē, veikt citus uzlabojumus piena ražošanā.
I. Litiņa spriež: “Ir patīkami, ka arī gados vecāki lauku saimnieki spēj sekot līdzi jaunumiem, sakārtot dokumentus un izlemj pieteikties Eiropas atbalsta pasākumiem. Valentīna ir ļoti enerģisks cilvēks, šķiet, viņa jūt, ko dara un kā jādara.”
Zem lielā gumijkoka
Piena lopkopība “Segliņos” ir galvenais ienākumu avots. Vaļa liek galdā dokumentus un neslēpj, ka rakstīšana latviešu valodā sokas lēnāk. Taču viņa nevienu neaicina palīgā, radusi visu pati sakārtot.
Ciltsdarba valsts inspekcijas piena kvotu daļas vecākais inspektors Normunds Lokmanis arī bijis pārbaudē “Segliņos”. Viņš atzina: “Pabrīnījos par saimnieces uzņēmību. Tādas reizēm nav jauniem cilvēkiem. Man nebija kritisku piezīmju par šo saimniecību.”
Kaimiņš Viktors Ruža Segliņus pazīst ilgāku laiku un par viņiem saka: “Ļoti strādīgi cilvēki. Valentīnai ir noteicošais vārds, viņa visas lietas virza. Jundis spēj ļoti daudz izdarīt. Kaut arī viņiem raksturi atšķirīgi, abi labi sader kopā.”
Pirms 20 gadiem Segliņi uzcēla jauno māju. Galvenā telpa ir tik plaša, ka tajā vietas ir diezgan. Nereti ciemos ierodas Vaļas meitas ar ģimenēm, draugi. Visi šeit jūtas omulīgi un ir pārsteigti par milzu gumijkoku, kas izpleties gandrīz pa pusistabu. Valentīna teic, ka tas jau 30 gadu vecs.
***
Uzziņai
– Vecsaules pagasta “Segliņos” galvenā nodarbošanās – piena lopkopība;
– vidējais izslaukums pārsniedz 4500 kilogramu, šogad slaucamo govju skaitu palielinās līdz 20;
– ganāmpulks atrodas pārraudzībā;
– produkciju nodod akciju sabiedrībai “Rīgas piena kombināts”.
