Iecavas novada bērnudārza «Cālītis» audzēkne Anna Onzule mazo vokālistu rajona konkursā «Cālis» 2. martā ieguva pirmo vietu.
Iecavas novada bērnudārza “Cālītis” audzēkne Anna Onzule mazo vokālistu rajona konkursā “Cālis” 2. martā ieguva pirmo vietu. Viņa kopā ar savu muzikālo audzinātāju Rūtu Maksimu 18. martā dosies uz valsts konkursu Latvijas Televīzijā.
Taurenītis un baltās kājas
Mazo vokālistu konkursā Bauskā šogad piedalījās un dažādas nominācijas ieguva Rūtas trīs audzēknes. Bērnudārzā mūzikas skolotāja strādā kopš tā atklāšanas 1976. gadā. Dažas bijušās audzēknes ir kļuvušas par kolēģēm, kā, piemēram, audzinātāja Liene Onzule un jaunā pirmsskolas pedagoģe Evija Rateniece.
Mūzikas skolotājai bērni ir ļoti pieķērušies. Kabinetā, kur norit saruna ar Rūtu, ienāk piecgadīgā Anna Onzule, apsēžas audzinātājai klēpī un sāk dalīties iespaidos par konkursa “Cālis” norisi Bauskā: “Es dziedāju dziesmiņas par taurenīti un baltām kājām. Man nemaz nebija bail. Es jau sapratu, ka esmu nodziedājusi labāk par citiem.” Rūta precizē, ka “baltās kājas” nozīmējot tautasdziesmu “Āvu, āvu baltas kājas”, un piemetina, ka Annai ir ļoti tīra balstiņa. Turklāt meitene ir droša un atraktīva. Viņai, tāpat kā vairākumam bērnu, patīk uzstāties.
“Muzikālās audzinātājas galvenais pienākums ir pamanīt un attīstīt dotības, ko Dievs katram bērniņam ir devis. Es ļoti augstu vērtēju Rūtas Maksimas profesionalitāti. Man vienmēr sirds ir mierīga, jo zinu, ka jebkuri svētki būs teicami sagatavoti, ka neviens īpaši spējīgs bērns nepaliks ārpus Rūtas redzesloka,” teic bērnudārza “Cālītis” vadītāja Ļubova Momota.
Dziedāšanas nodarbības desmit grupās notiek divreizes nedēļā. Visiem svētkiem bērnudārza audzēkņi gatavo koncertprogrammas. Kopā ar audzinātājām Rūta veido arī svētku scenārijus, gatavo mūzikas ierakstus, izvēlas fonogrammas. Kopš bērnudārzs ir iegādājies modernu mūzikas centru komplektā ar mikrofoniem, Rūtai Maksimai pavērušās jaunas iespējas bērnu muzikālajā izglītošanā.
Nav jābaidās no uzslavām
Tomēr nodarbībās viņa pārāk neaizraujas ar klavieru spēlēšanu vai ierakstu atskaņošanu: “Es dziedu kopā ar bērniem, lai iemācītu viņiem veidot skaņas. Cits tās apgūst ātrāk, cits – lēnāk, taču dziedāšanas prieks mazuļos ir dabisks, to nedrīkst ierobežot. Kas par to, ja kāds dzied “šķībi”? Te ir bērnudārzs, nevis Dārziņskola, kurā mācās īpaši atlasīti talanti. Ar aizrādījumiem un bāršanos it neko nevar panākt. Mana ilggadējā pieredze liecina, ka bērni ir jāslavē. Valda priekšstats, ka pirmsskolas vecumā ar dziedāšanu aizraujas galvenokārt meitenes. Tā nav taisnība. Zēniem dziedātprieks attīstās mazliet vēlāk – apmēram sešu gadu vecumā –, tādēļ viņi retāk parādās konkursos, piemēram, “Cālī”, kur dalībnieku vecuma noteiktā robeža ir pieci gadi.”
Palīdz arī dancotājiem
Agrīnā vecumā ir ļoti svarīgi attīstīt un izkopt ritma izjūtu, uzskata audzinātāja. Dažreiz tas ir ilgstošs process, bet pozitīvu rezultātu var sasniegt vienmēr. Mūsdienu bērni ir daudz atvērtāki nekā viņu līdzaudži pirms gadiem divdesmit, spriež muzikālā audzinātāja. Tāpēc viņi bez mudināšanas piedalās dažādās aktivitātēs. Bērnudārzā “Cālītis” ik gadu tiek iestudēti vairāki muzikāli uzvedumi. Pašlaik tiek veidotas Teātra dienai un Lieldienām veltītas izrādes. To gatavošanā iesaistījusies arī Rū tas jaunākā kolēģe Evija Rateniece.
Bērnudārza “Cālītis” bērnu deju kopa (vadītāja Aija Krolle) šonedēļ piedalījās rajona skatē, bet nākamnedēļ koncertēs pirmsskolas un sākumskolas pedagogu konferences atklāšanā Bauskā. Gan skatēs, gan mēģinājumos ar saviem audzēkņiem kopā ir Rūta Maksima, jo viņa strādā par deju kopas koncertmeistari. Audzinātājas ziņā ir arī rūpes par dejotāju skatuves tērpiem un aksesuāriem. “Uz bērnudārzu atnācu pēc skolā nostrādātiem desmit gadiem. Biju dziedāšanas skolotāja. Šeit esmu atradusi īsto vietu, jo varu īstenot visas radošās ieceres. Mazie bērni man palīdz mainīties līdzi laikam un neieslīgt rutīnā. Tā ir vide, kurā valda ģimenisks siltums un dzīvīgums,” atzīst pieredzējusī pedagoģe.
