Turpinājums. Raksta sākums 7. marta numurā, 6. lpp. Šoreiz stāstām par citām tēmām, kas tika aplūkotas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža zinātnes un tālākizglītības centra rīkotā seminārā medniekiem.
(Turpinājums. Raksta sākums 7. marta numurā, 6. lpp.)
Šoreiz stāstām par citām tēmām, kas tika aplūkotas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža zinātnes un tālākizglītības centra rīkotā seminārā medniekiem. Tas risinājās 5. martā Jelgavas pils Lielajā aulā.
Lielo plēsēju izpēte
Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Baumanis seminārā prezentēja projektu “Lielo plēsēju monitorings”. J. Baumanis stāstīja, ka šī projekta galvenie uzdevumi ir apzināt populācijas apjomu, lai varētu iezīmēt medību resursus, kā arī apkopot un izmeklēt lielo plēsēju nodarītos postījumus. Līdztekus šai programmai Valsts meža dienests atsevišķi radījis iestrādes vilku un lūšu monitoringam. Tādējādi vienlaikus ikgadējai uzskaitei un ziņu apkopošanai par nomedītiem plēsējiem notiek nomedīto vilku un lūšu izpēte. Darbs sākts pirms diviem gadiem, izmantojot Dānijas Vides aģentūras finansiālu atbalstu. Kopš 2000./2001. gada sezonas vilku un lūšu monitoringu pilnībā pārņēmis Valsts meža dienests, organizējot sadarbību ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, va/s “Latvijas valsts meži” un Latvijas Universitāti.
Pašlaik atļauts nomedīt 50 lūšus un 130 vilkus. Lūšu limits jau ir izpildīts. Viskrietnākā skaitā to bijis Alūksnes rajonā – vairāk nekā 20. Medības ietekmējuši arī laikapstākļi, jo ziema sākumā nelutināja ar sniegu. Līdz 10. martam nomedīti 109 vilki. Vismazāk to bijis Latvijas vidusdaļā un Vidzemē, bet visvairāk – Kurzemē un Latgalē. Taču, kā uzsvēra J. Baumanis, vilki ir pietiekami mobila un atjaunoties spējīga dzīvnieku suga. Apskatot un analizējot nomedītos dzīvniekus, konstatēts, ka 81% zvēru kuņģu ir bijuši pilni. Tāpēc droši var teikt, ka vilki Latvijā badu necieš.
J. Baumanis norādīja, ka tiek pētīts, kādu postījumu lielie plēsēji nodara lopkopībai. Galvenokārt no piemāju saimniecībām tiek aiznestas aitas, teļi un suņi. Netipisks gadījums konstatēts Limbažu pusē, kur lūsis mēģinājis ielauzties piemājas trušu būros.
Izveidots uzziņu materiāls
Lai veicinātu arī ārvalstu pilsoņu izpratni par medību iespējām Latvijā, izveidots informatīvs buklets “Medības Latvijā”. Tajā atrodami skaidrojumi četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu – par Latviju, tās dabas resursiem un īpatnībām, medību specifiku un kārtību. Buklets izdots 5000 eksemplāros, un tas nav domāts Latvijas medniekiem. Mērķauditorija ir ārzemju viesi Latvijā.
Kopš decembra tiek veidots informatīvs laikraksts medniekiem “Jakts”. Kā stāstīja J. Baumanis, to plānots izdot četras reizes gadā. Tagad avīzes tirāža ir 25 tūkstoši eksemplāru. Tuvākajā laikā domāts to samazināt, palielinot apjomu. “Jakts” tiek izplatīta visās Latvijas mežniecībās. Semināra dalībnieki izteica neapmierinātību par tās piegādi. Tika ierosināts izdevumu sūtīt uz mājām vai izplatīt mednieku veikalos.
Šaut pa skaidri redzamu mērķi
Seminārā daudz runāja arī par medību trofeju vērtēšanu un to, kā tikt pie augstvērtīgās zelta medaļnieces. VMD medību daļas vadītājs J. Baumanis ar staltbriežu un stirnu trofejām uzskatāmi skaidroja, kuriem dzīvniekiem vēl vajadzētu augt un attīstīties, kuri izvēlēti īstajā laikā.
“Diemžēl vairumu mednieku interesē tikai gaļa. Maz ir tādu vīru, kas domā par izcilu trofeju iegūšanu. Mūsu medniekiem trūkst informācijas par konkrētās populācijas raksturojošām pazīmēm. Ieraugot briedim porainus, tumšus ragu galus, viņi secina, ka zvērs ir nepilnvērtīgs. Taču patiesībā tieši šim kandidātam ir diezgan lielas izredzes izaugt par daudzžuburainu šīs dzimtas pārstāvi. Trofeju medniekiem jābūt izglītotiem, jāprot novaldīt pirkstu pie ieroča mēlītes un jāšauj pa skaidri redzamu mērķi. Katrā virsmežniecībā būtu noderīgi izveidot miniatūru trofeju kolekciju, lai medniekiem skaidrotu pieļautās kļūdas un mācītu labu trofeju iegūšanas paņēmienus,” norādīja J. Baumanis.
