Ceturtdien, 10. martā, kāds pašpārliecināts vīrietis pa telefonu man vaicāja: «Auzān, cik jums samaksāja?» Uzstājīgo jautājumu viņš pamatoja.
Ceturtdien, 10. martā, kāds pašpārliecināts vīrietis pa telefonu man vaicāja: “Auzān, cik jums samaksāja?” Uzstājīgo jautājumu viņš pamatoja.
“Bauskas Dzīve” labu laiku publikācijās par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus izraisījuši vadītāji alkohola reibumā, vainīgos sauca vārdā un uzvārdā. 9. marta rakstā “Pie stūres krietnā dzērumā” minēti vienīgi iniciāļi E. P. Tā bija tikai sagadīšanās, ka tieši marta sākumā ar policiju vienojāmies nesaukt vārdā dzērumā braucošus šoferus. Izskaidrojums vienkāršs – likums to neļauj.
Likumdošana virsrakstā minētajā teikumā pieturzīmes salikusi šādi: “Nosaukt nedrīkst, pasargāt!” Šonedēļ par šo jautājumu runāju ar Iekšlietu ministrijas preses departamenta vadītāju Lauru Karnīti. Viņa vēlreiz izskaidroja – kad tiesa būs atzinusi un persona nebūs likumā paredzētajā laikā šo lēmumu pārsūdzējusi augstākās instancēs, tad vainīgo šoferi drīkstēs saukt vārdā. Visātrāk tas varētu būt pēc desmit dienām no lēmuma pieņemšanas. Uzskatu, ka pēc ilga tiesas procesa runāt par avīzes publikācijas profilaktiskiem un audzinošiem mērķiem nebūs jēgas.
Runājot par konkrēto 9. marta publikāciju un vārdā nenosaukto E. P., tāpat jau skaidrs. Bauska ir maza pilsēta, šoferi, kurš pie stūres bija sēdies ar 2,41 promili, noskaidrot nebija grūti. Sazinājos ar vadītāju, viņš sacīja: “Tā bija muļķīga rīcība, ko ļoti nožēloju.” Pazīstot personu un zinot, ka šādas “muļķīgas rīcības” viņam nav retums, šķita, varbūt vārda un uzvārda nosaukšana avīzē būtu spēcīgs sitiens, kas rosinātu pārdomāt dzīvi.
Policijā paskaidroja, ka ir gadījumi, kad personai, veicot alkohola pārbaudi izelpotajā gaisā, aparatūra uzrāda daudz promiļu. Taču vadītājs divu stundu laikā dodas pie ārsta, veic alkohola pārbaudes analīzes asinīs un saņem izziņu, ka ir skaidrā. Tomēr šādi brīnumi notiek. Tad ir tiesu darbi, policijas lēmums tiek apstrīdēts, līdz beigās izrādās, ka dzērājs bijis skaidrs kā bāreņa asara.
Situācijas dažreiz mēdz būt pavisam absurdas. Kāds jauns vīrietis (1981. gadā dzimušais L. V.) pamatīgā reibumā – 2,46 promiles – šonedēļ izraisīja avāriju Bauskā. Tiesību viņam nav un divus gadus vēl nedrīkstēs būt, jo pirms kāda laika viņš jau bija aizturēts dzērumā un bez autovadītāja apliecības. Toreizējo sodu – liegumu divus gadus iegūt vadītāja apliecību – L. V. ignorēja. Viņš dzer un brauc atkal. Tomēr likums jauno vīrieti sargā.
Auzānam par informāijas atklāšanu vai noklusēšanu neko nevajag maksāt, bet kādam to noteikti vajadzēs darīt. Maksa par sāpēm un ciešanām, ko kāds piedzēries L. V., E. P. vai nezin kurš vēl radīs, nebūs maza.
Taču es nevēlos cīnīties ar dzērājiem un staigāt pa tiesām. Pūpolsvētdienā iekāpšu tūbās un bridīšu pa sniegu pie stirnām dārzā. Droši zinu – tur neviens piedzēries šoferis man virsū neuzbrauks.
