Cīņas par ietekmi un varu – tā militārajā terminoloģijā nosauktu pēcvēlēšanu nedēļu.
Cīņas par ietekmi un varu – tā militārajā terminoloģijā nosauktu pēcvēlēšanu nedēļu. Bauskā ķīviņu iznākums attīrītā veidā būs skatāms rīt, kad notiks Domes priekšsēdētāja(-as) vēlēšanas. Batālijās par šī amata krēslu iesaistījusies arī Tautas partijas (TP) augstākā vadība. Tām ir ilgtermiņa raksturs, jo galvenais mērķis tomēr ir nākamās Saeimas vēlēšanas.
Divreiz vairāk vēlētāju balsu nekā TP Bauskā ir ieguvis “tēvzemiešu” saraksts. Tas esot tāpēc, ka par to balsojuši galvenokārt veci cilvēki. Patiesi, ko darīt ar viņiem? Vēlēšanās aktīvākie viņi, sarīkojumos skatītāju vairākums viņu, valsts budžetu pensijās notērē viņi, visādās biedrībās apvienojas viņi. Arī šoreiz vainojami viņi, nevis tie vairāk nekā trīs tūkstoši balsstiesīgo baušķenieku, kuru būtu pieticis jebkuras partijas saraksta pilnīgai uzvarai Domē, bet kuri palika mājās, lai pēcāk čatotu par vecajiem, dumjajiem vēlētājiem.
Buksē Rīgas galvas vēlēšanas, jo Tautas partijas uzvaras gājienā ar mazajām, oranžajām “Lieldienu olām” vien nav gana. Trūkst galvenā cietokšņa – metropoles. Cik tomēr naivi uz valdošās aprēķina politikas fona izskatās “Jaunā laika” deputāti ar tik neejošu preci kā godīgums un citas morālas vērtības. “Tas “Jaunais laiks”, kas šalkās trīs, – tas nenāks, ja vecie to nelaidīs!” raksta 19. marta “SestDiena”.
Politoloģe I. Ostrovska domā, ka partijas darīs visu, ko tās prot, lai A. Aksenoks netiktu par Rīgas galvu. Nav jābūt pārgudram, lai saprastu, kāpēc Balvos, kur pašvaldības vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi “TB”/LNNK, iegūstot piecas vietas, par priekšsēdi kļuva dāma no citas partijas, kurai vēlētāji bija atvēlējuši tikai vienu vietu.
Briest vieglas nesaskaņas valdošajā koalīcijā – vai zemi pārdot par kadastrālo vai tirgus vērtību un kā pabeigt privatizāciju. Kamēr viss vērtīgākais nebūs sabiris pa miljonāru maisiem, valstī miers nav paredzams.
Reizi gadā, 16. martā, sevi piesaka latviešu leģionāri, “kas vēl dzīvi esam palikušies”, atnākot ar karogiem un ziediem pie Brīvības pieminekļa un pulcējoties bijušo cīņu biedru atdusas vietās. Šoreiz viņus Rīgas centrā sagaidīja un nekārtības izraisīja PCTVL organizētie nesankcionētie protestētāji. Esmu neizpratnē, kāpēc manā zemē, neatkarīgā valstī, kādi plineri vai giļmani var diktēt, kam, kur un kad iet un nolikt ziedus vai noliekt galvu? Vēl vairāk pārsteidz valsts vadītāju, arī prezidentes, aicinājums norobežoties no sirmgalvjiem tik ļoti nozīmīgās un sāpīgās dienas, nevis skaidrot pasaulei, kāpēc viņi to neaizmirst. Šķiet, ne savā izskatā bija ekspremjers I. Emsis, paziņodams, ka ir laiks “piegriezt skrūves”, liekot nojaust: tas attiecas uz leģionāriem.
Marts ir neaprēķināms. Tas sasaldējis ūdenstilpes pat 30 centimetru dziļumā un kliedē bažas par globālo sasilšanu. Bet astroloģiskais pavasaris atnāca gandrīz reizē ar Lieldienām, un nav šaubu, ka būs viss, kas pavasarim piedien – vēji, pali un ziedēšanas prieks.
