Kampaņas “Mana jūra” Zaļā ekspedīcija ir noslēgusies, un ir apkopoti 2025. gada vasaras jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti. 30 dienu laikā ar brīvprātīgo dalībnieku iesaisti dienas posmos veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, informēja Evelīna Krieviņa-Hammere, Vides izglītības fonda komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Saskaņā ar “Mana jūra” veikto jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu 2025. gadā, Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tiek atrastas 306 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē tiek identificēti vidēji 33 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar 2024. gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 334 atkritumu vienības.
“Mana jūra” dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme komentē: “Protams, ir prieks, ka arī šogad turpinās pozitīvā tendence piekrastes atkritumu daudzuma samazinājumā, tomēr šīs sezonas rezultātus vēl vērtējam piesardzīgi, ņemot vērā šīs vasaras specifikos apstākļus. Noslēdzot kārtējo ekspedīciju un vasaras monitoringu sēriju, vēlos izteikt pateicību sadarbības partneriem, kā arī ”Mana jūra” ekspedīcijas dalībniekiem un brīvprātīgajiem. Bez viņu atbalsta nebūtu bijis iespējams īstenot šī gada ambiciozos plānus – īpaši ņemot vērā gan mainīgos laikapstākļus, gan papildu izpēti par mezoplastmasas un plastmasas granulu piesārņojumu Latvijas piekrastē. Lai gan vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu Laba jūras vides stāvokļa mērķus, ir gandarījums redzēt, ka pēdējos gados daudzviet piekrastē vērojami uzlabojumi – gan sabiedrības izpratnē un apsaimniekošanā, gan labiekārtojuma un atkritumu prevencijas pasākumu īstenošanā. Priecē, ka šie uzlabojumi nu atspoguļojas arī datos.”
Kampaņas ”Mana jūra” 2025 kopējie rezultāti: ej.uz/mj_rezultati
No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8%), metāls (4%), zemāk ierindojas – gumija, stikls un keramika, pārtikas atkritumi, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas. Savukārt, atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (26,4%), plastmasas pārtikas iepakojumi (12,3%), neidentificējamie plastmasas gabali (12,1%), identificējamie papīra un kartona gabali (7,2%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 9 ir plastmasas atkritumi.
Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Liepājas valstspilsētā (839 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās – Limbažu novadā (111 atkritumu vienības 100 pludmales metros).
Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir sarucis, kopumā sasniedzot četru pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. No tām tikai viena atbilst ES Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem – Limbažu novada Lauču akmens pludmale (16 atkritumu vienības 100 metros). Tai seko Abragciems (50 vienības), Engures centra pludmale (75 vienības) un Ziemupe (77 vienības).
Savukārt, par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1522 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale (848 vienības) un Liepājas centra pludmale (754 vienības).
Kampaņas ietvaros pirmo reizi veikts mezoplastmasas un plastmasas granulu monitorings Latvijas piekrastē. Plastmasas granulas tika konstatētas 16 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa laukumos, kopumā skarot jau 36% Latvijas piekrastes. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels, iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas piekrastē, gan visā Baltijas jūrā.
Kampaņu “Mana jūra” īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”, sadarbībā ar piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām un uzņēmumiem. Kampaņas ”Zaļā ekspedīcija” vides izglītības aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. – 2020. gada projekta ietvaros „Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”.
Publicitātes attēls.
