Pagājušonedēļ notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomitejas sēde, kurā tika izskatīts Lielupes piesārņošanas jautājums.
Pagājušonedēļ notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomitejas sēde, kurā tika izskatīts Lielupes piesārņošanas jautājums. Sēdes laikā vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka trūkst iespēju, kā uzlabot situāciju Lielupē, un Vides ministrijai pie šī jautājuma vēl jāstrādā.
Pēdējo gadu laikā tas ir viens no ievērojamākajiem gadījumiem, kad tiek nodarīts tik būtisks kaitējums dabai. Tas uzskatāmi parāda, ka mūsu valstī ir indivīdi, kam nospļauties par Latvijas dabu, valsts likumdošanu un pārējo sabiedrības locekļu labklājību.
Jelgavas cukurfabrikas un citu amatpersonu rīcība uzskatāmi demonstrē to, ka tām ir vienaldzīgas gan zivis un Lielupe, gan arī piekrastes iedzīvotāji, fabrikas darbinieki un zemnieku saimniecības – cukurbiešu audzētājas. Lai arī rūpnīcas peļņa pēdējos gados ir vairākos miljonos mērāma, uzņēmums apzināti ir izvairījies no likumu prasību izpildes attiecībā pret apkārtējo vidi un nav sakārtojis attīrīšanas iekārtas, tādējādi pakļaujot riskam dabu, rūpnīcas strādnieku labklājību un cukurbiešu audzētāju nākotni.
Šī epopeja apliecina valsts dienestu nespēju laikus rīkoties un pēc iespējas ātrāk novērst radušās sekas. Pagāja vairāk nekā nedēļa, līdz tika sasaukta Vides apakškomitejas sēde, kuru vada “zaļais” Arvīds Ulme. Un arī tad tas notika tikai pēc Saeimas deputāta Dzintara Zaķa iniciatīvas. Deputāts paskaidroja: “Atbildīgo institūciju neziņa un lēnā rīcība liecina par to, ka pašlaik Latvijā nav dienesta, kas būtu gatavs operatīvi rīkoties situācijā, kad pēkšņi rodas videi bīstams piesārņojums. Satraucoši, ka neviens sabiedrībai vēl līdz šim nav paskaidrojis, vai situācija, kas izveidojusies Lielupē, neapdraud piekrastes iedzīvotāju veselību un dzīvību.”
Saeimas Vides apakškomitejas sēdē uz jautājumu, kāpēc vairākas nedēļas nevar noteikt piesārņojuma avotu, vides ministrs vien noplātīja rokas un paziņoja, ka nepietiek resursu darbībai ārkārtas situācijā. Uz deputāta Zaķa jautājumu, kāpēc neviens neinformēja iedzīvotājus par to, cik bīstams ir piesārņojums, ministrs Vējonis atzina, ka arī ar šo jautājumu vides institūcijām esot vēl jāstrādā. Latvijas Makšķernieku asociācijas viceprezidents Alvis Birkovs sēdē uzsvēra, ka Lielupe nav vienīgā vieta Latvijā, kur ir problēmas ar piesārņojumu.
Sēdes laikā neviens pat nepieminēja tos ap 15 000 lašu mazuļu, kurus Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība šī gada 16. septembrī ielaida Lielupē. Vai viņi ir dzīvi? Kas atbildēs par veltīgi iztērētajiem līdzekļiem?
Šis gadījums ar Lielupi skaidri parāda, ka mūsu valstī neaizsargāta ir gan dzīvā daba, gan cilvēku ieguldītais darbs un paši ļaudis, kas kļuvuši par atsevišķu personu patvaļas un valsts institūciju nespējas rīkoties upuriem. Jā, ir cerības, ka upes iemītnieku populācija ar laiku atjaunosies. Vai šo rudeni spēs pārdzīvot Zemgales cukurbiešu audzētāji, tas vēl nav zināms.
