No 19. līdz 22. aprīlim Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā “Bioekonomika un ilgtspēja pašvaldībās: no teorijas līdz praktiskiem risinājumiem Katalonijā”. Brauciena mērķis bija gūt praktisku pieredzi un zināšanas par inovatīvu pašvaldības pakalpojumu un aprites ekonomikas risinājumu ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai ūdens, atkritumu un enerģijas apsaimniekošanai, kā arī starpsektoru sadarbībai reģionālajā attīstībā, portālu informēja Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Šulca-Heistere.
Pieredzes apmaiņā piedalījās 12 Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji, tostarp arī Bauskas novada pārstāvji- Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks un priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš, kā arī trīs Zemgales plānošanas reģiona speciālisti. Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar vairākiem Katalonijas reģiona labās prakses piemēriem, kas demonstrē, kā ilgtspējīga resursu pārvaldība var tikt integrēta pašvaldību darbībā.
U. Šulca-Heistere norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem apmeklējumiem bija Osonas notekūdeņu attīrīšanas pārvalde un “BETA tehnoloģiju centrs”, kur tiek attīstīta bioaprites iniciatīva – stratēģiska pieeja reģiona lauksaimniecības, pārtikas un rūpniecības sistēmu pārveidei. Tā paredz biomasas un organisko blakusproduktu efektīvu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un jaunu bioloģiskas izcelsmes produktu izstrādi, vienlaikus samazinot vides ietekmi.
Dalībnieki iepazinās arī ar projektu “Bio VO”, kur no organiskajiem atkritumiem un notekūdeņiem iegūtā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam un ievadīta gāzes tīklā kā atjaunojamais enerģijas resurss. Šāda pieeja ne tikai veicina enerģētisko neatkarību, bet arī būtiski samazina oglekļa emisijas.
Savukārt “Mancomunitat La Plana” pārvaldītajā atkritumu apstrādes centrā dalībnieki guva ieskatu efektīvā reģionālā sadarbībā, kur vairākas pašvaldības kopīgi nodrošina dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp organisko atkritumu pārstrādi kompostā lauksaimniecības vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas ietvaros tika apmeklēta arī biogāzes stacija piena saimniecībā, kur lopkopības blakusprodukti tiek izmantoti enerģijas ražošanai. Šis piemērs uzskatāmi parāda veiksmīgu sadarbību starp privāto sektoru un enerģētikas uzņēmumiem.
Papildus dalībnieki viesojās arī BETA tehnoloģiju centrā, kur tiek attīstīti inovatīvi risinājumi, tostarp decentralizētas kompostēšanas sistēmas mazākās pašvaldībās. Šāda pieeja ļauj organiskos atkritumus pārstrādāt lokāli, vienlaikus veicinot iedzīvotāju iesaisti un samazinot transporta un apsaimniekošanas izmaksas.
Tāpat tikšanās ar Katalonijas Atkritumu aģentūras pārstāvjiem sniedza ieskatu reģionālajā politikā un iniciatīvās, kas vērstas uz pāreju uz aprites ekonomiku.
Dalībnieki uzsver, ka šāda pieredzes apmaiņa sniedza vērtīgu ieskatu un iedvesmu turpmākai rīcībai Latvijā un reģionā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums norāda, ka redzētais apliecina – līdzšinējais virziens Latvijā ir pareizs, taču vienlaikus Katalonijas piemēri ļauj saskatīt attīstības potenciālu un ilgtermiņa rezultātus. Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis atzina, ka redzētie risinājumi rosina domāt par kompostēšanas sistēmu attīstību arī novadā, vienlaikus izvērtējot to ekonomisko pamatojumu un piemērotību vietējiem apstākļiem.
Jelgavas valstspilsētas pārstāve Tatjana Valtere, uzņēmuma “Jelgavas ūdens” Tehniskās daļas vadītāja akcentē gūto pieredzi notekūdeņu attīrīšanas un to atkārtotas izmantošanas jomā, kā arī dūņu apsaimniekošanā, kas nākotnē varētu tikt plašāk izmantota arī Latvijā. Savukārt Dobeles novada domes deputāts Andris Podvinskis uzsver, ka īpaši vērtīgi bija redzēt, kā atkritumus iespējams ne tikai samazināt, bet arī pārvērst vērtīgos resursos – biogāzē un kompostā. Viņš norāda, ka šādu risinājumu ieviešana prasa pakāpenisku pieeju, skaidru mērķu izvirzīšanu un dažādu speciālistu iesaisti, kā arī finansējuma piesaisti.
Daloties iespaidos par pieredzes braucienu, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņs īpaši uzsver, cik noderīgi ir pārvērst atkritumus vērtīgos resursos – kompostā un biogāzē. Par to bijusi iespēja pārliecināties, iepazīstot bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas risinājumus Barselonā un tās apkārtnē.
‘’Guvām vērtīgu pieredzi mazas kopienas atkritumu savākšanā un pārstrādē – aptuveni 75 mājsaimniecībām, kur šo pienākumu uzņēmusies pašvaldības apsaimniekošaanas nodaļa. Pārējā laikā darbinieki veic citus teritorijas apsaimniekošanas darbus. Risinājums iegūts projekta rezultātā.
Arī vairākās lielākās bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas vietās redzējām, kā atkritumi tiek pieņemti un glabāti: divus trīs mēnešus ar skābekļa pievadīšanu, mitrināšanu un siltuma uzturēšanu atkritumi tiek kompostēti un pēc tam ar sieta mašīnu pārstrādāti, veidojot jau gatavu substrātu izmantošanai lauksaimniecībā un apzaļumošanā. Šo substrātu ved arī uz tālākām teritorijām – līdz pat 200 kilometriem, kur ir neauglīgākas zemes un lielāks pieprasījums.
Minētajā apkārtnē attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, cūkkopība un govju audzēšana. Ir atrisināts jautājums par kūtsmēslu, vircas pārstrādi koģenerācijas veidā un biogāzes ražošanu, kas tiek izmantota kopējā patēriņa tiklā. Lielajos kompostēšanas un biogāzes pārstrādes punktos projekti realizēti ar energoresursu ražošanas firmas investīcijām un uzraudzību.
Kopumā – nav nekā sarežģīta, bet ir jāpiestrādā pie infrastruktūras izveides. Ja tā būs, tad viss ir iespējams arī mūsu novadā,’’ prāto G. Kalniņš.
Pieredzes apmaiņas brauciens apliecināja, ka ilgtspējīga resursu apsaimniekošana un aprites ekonomikas risinājumi ir būtiski pašvaldību attīstībai, un to ieviešana iespējama, soli pa solim attīstot sadarbību, piesaistot investīcijas un veicinot sabiedrības līdzdalību.
Pieredzes apmaiņas brauciens organizēts projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros, izmantojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
