Stelpes pagasta izdevīgā atrašanās vieta – neliels attālums no Rīgas un labs ceļš uz turieni – pēdējos gados radījis par to plašāku interesi.
Stelpes pagasta izdevīgā atrašanās vieta – neliels attālums no Rīgas un labs ceļš uz turieni – pēdējos gados radījis par to plašāku interesi.
Uzbangojot nekustamo īpašumu tirgum visā valstī, tāda pati tendence vērojama arī šajā lauku apvidū. Tā secina vietējās pašvaldības priekšsēdētājs Elmārs Jukonis.
Pērk un nomā zemi
Par vienu hektāru zemes īpašnieki tagad prasot tūkstoti un vairāk latu. Tā jāuzskata par augstu cenu, jo Stelpes pagastā nav rajonā labākās augsnes. Līdzās vietējiem vērienīgajiem lauksaimniekiem, kas platības pērk vai nomā, parādījušies arī ārvalstnieki, piemēram, no Dānijas, stāsta vietvaras priekšsēdētājs E. Jukonis. Šis process veicina sakoptību un sakārtotību. Pašvaldībā lēš, ka neapstrādātas zemes ir aptuveni 30 procentu. Arī nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi uzlabojušies.
Intensīvā lauksaimniecība jau aizvirzījusies līdz Stelpes pagasta nomalei, Dzegužkalnam, kur Andris Kalniņš mantotās platības apstrādā ar vienu mērķi, lai zeme būtu vesela, un izmanto tikai bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Šādu saimnieku Bauskas rajonā ir pavisam maz.
Paši stelpieši, šķiet, reizumis nenovērtē, ka viņiem ir dažādas ražotnes, tāds secinājums bija, runājot ar pašvaldības darbiniekiem. Stabili līdz šim strādājusi Stelpes pienotava un akciju sabiedrības “Siera nams” ražotne. Labi sakārtota ilglaicīgai darbībai lopkautuve, pārvērtības gaidāmas minerālūdens ieguvē. Uzņēmējiem Jānim Kaulakānam kopā ar Aldi Dzirkali ir jaunas ieceres, bet viņi pagaidām tās negrib publiskot. Darbojas arī konservu cehs.
Viss spektrs vienuviet
Teritorijas sadalījums apdzīvotajās vietās izveidojies vienmērīgs, divas lielākās ir Stelpes ciemats un Beitiņi. Komunālās saimniecības problēmas lauku apvidū nereti ir samilzušas un pat neatrisināmas. Stelpieši var demonstrēt dažādus variantus, sākot ar visnotaļ pozitīvu, kāds tas ir Beitiņos. Stelpes ciemats un skola savukārt cer uz labām pārmaiņām, izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus un kopā ar vēl deviņām rajona pašvaldībām iesaistoties ūdenssaimniecības attīstības projektā. Tā kopējās izmaksas ir 157 tūkstoši latu. Mazāk cerīga aina pašlaik ir Nīzerē.
Viens piemērs varētu būt pamācošs arī citiem lauku apvidiem, kā sakārtot daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu. Beitiņos to daļēji veicina Stelpes pienotava, kas allaž bijusi ievērota kā sakopts uzņēmums. Pēc divu daudzdzīvokļu māju privatizācijas to var sacīt gan par šīm ēkām, gan par apkārtni. Neviens no malas nav nācis un rūpējies, pašiem iedzīvotājiem tas ir bijis svarīgi. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības “Bērzi – Noras” pārvaldnieks Ilmārs Ivanovs vispirms teic, ka viņam ir bijis labs priekštecis Vitauts Neimanis. Arī īpašnieki disciplinēti, nevienam nav parāda par komunālajiem maksājumiem un māju apsaimniekošanu. Tieši par apsaimniekošanu izmaksas ir septiņi santīmi par kvadrātmetru katru mēnesi.
Naudu tērē taupīgi
Iedzīvotāju gada sanāksmē vienojoties par veicamajiem darbiem. Pērn, piemēram, nokrāsota vienas mājas fasāde, kas izmaksājis deviņus simtus latu. I. Ivanovs atklāj, ka tik maza summa iztērēta pēc lielas gudrošanas, kā ekonomēt naudu. Paši gādājuši un kombinējuši sastatnes, kuru noma ir dārga. Uzliktas jaunas notekas.
Māju iedzīvotāji novērtē arī detaļas – pie ēku fasādēm piestiprinātas jaunas tāfelītes ar nosaukumu. Karogiem izgatavoti glīti turamie. Ar iedzīvotājiem ir vienošanās, ka viņiem īpašos gadījumos, piemēram, lielās jubilejās vai kādu izvadot mūžībā, mastā var celt valsts karogu. Ilmāram raksturīga pedantiska attieksme, viņš citam neuztic zāles pļaušanu un allaž seko, lai pie mājām būtu kārtība. Taupīgi izmantojot kopīgo naudu, sagādāts jauns zāles pļaujamais. Darba alga mēnesī sabiedrības pārvaldniekam I. Ivanovam ir 40 latu, viņš strādā, sadarbojoties ar kasieri, kas savāc maksājumus. Ilmārs atklāj, ka braucis arī citur interesēties un mācīties, kā darbojas šādas sabiedrības.
***
fakti
– Stelpes pagasta kopējā platība – 6838 ha, lauksaimniecībā izmantojama zeme – 4067 ha, aramzeme – 3221 ha, īpašumu vai lietojumu kopējais skaits – 456.
– Darbojas pašvaldības aģentūra “Sietiņš”, kas nodrošina ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu darbību.
– Dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā “Bērzi – Noras” ir apvienojušies 38 saimnieki.
