Bauskas pilsētas apbūvē kādu laiku bija vērojama dīkstāve, bet tagad gadu no gada tās tempi ir būtiski palielinājušies.
Bauskas pilsētas apbūvē kādu laiku bija vērojama dīkstāve, bet tagad gadu no gada tās tempi ir būtiski palielinājušies.
Domes nosacījums – detālais plānojums
Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva prognozē, ka apbūve nākotnē pieaugs vēl straujāk. Pēdējais lielākais zemes pirkšanas un pārdošanas gadījums liecina, ka tuvākajā laikā paredzētas vēl vienas lielas Bauskas daļas vizuālās pārmaiņas.
Lai gan joprojām zemesgabala Zaļā ielā 14 īpašnieks Oskars Ausējs nav devis mazdārziņu lietotājiem atbildi, kas notiks ar iekoptajiem zemes pleķīšiem, tomēr Domē viņš paguvis iesniegt pieteikumu par šī zemesgabala sadalīšanu. Dome jau vienreiz zemes īpašniekam ir devusi atbildi – lai realizētu jebkura veida uzņēmējdarbību vai būvniecību minētajā teritorijā (zemes platība aiz veikala “Top!” Zaļās ielas labajā pusē), tās īpašniekam ir jāizstrādā detālais plānojums, jo to paredz Bauskas pilsētas teritoriālais plānojums. Protams, Oskars Ausējs ir ņēmis vērā šo noteikumu, bez iepriekš minētā iesnieguma viņš Domē vērsies ar vēl vienu par detālā plānojuma izstrādes sākšanu zemesgabalam Zaļā ielā 14.
Kavējot investoru ienākšanu Bauskā
Bauskas pilsētas Domes vides un attīstības komitejas sēdē, kurā tika izskatīti šie jautājumi, bija ieradies zemesgabala īpašnieka pilnvarotais pārstāvis kopā ar advokāti. Komiteja nolēma atbalstīt detālā plānojuma sākšanu, taču noraidīja iesniegumu par zemesgabala sadalīšanu, argumentējot jau ar vienreiz sniegto atbildi uz šo jautājumu.
O. Ausēja pilnvarotais pārstāvis šādu lēmumu novērtēja kā Domes vilcināšanos, jo zemes īpašniekam ir sarunas ar vairākiem nopietniem investoriem šajās zemes platībās. Taisnība tikšot meklēta tiesā, jo Bauskas rajona Būvvaldes lēmums par šīs teritorijas sadalīšanu četros gabalos ir atbalstošs, zvērināti mērnieki arī ir uzmērījuši šo teritoriju. Sēdē no zemes īpašnieka pilnvarnieka izskanēja komentārs par vienlīdzības piemērošanu, jo citam īpašniekam analogā gadījumā šāds detālais plānojums netika prasīts.
Pilsēta – lepnuma avots
Bijušais Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Juris Poga norāda – lai pilsēta turpmāk veidotos pievilcīga un būtu iedzīvotāju lepnuma avots, detālais plānojums ir nepieciešams. Viņaprāt, pilsētai pašai vajadzētu strādāt ne tikai ar teritoriālo plānojumu un attīstības plānu, bet arī paredzēt detālo plānojumu. Protams, pašvaldības nostāja šajā jautājumā būtu viennozīmīga – mums nav līdzekļu un speciālistu, lai veiktu detālo plānojumu. Mēs tagad esam Eiropas Savienībā. Piemēram, Nīderlandē katrai teritorijai ir savs detālais plānojums, turklāt padziļināts – nopietna analīze katram mazākajam gruntsgabalam. Tajā ietilpst ne tikai norāde rasējumā, ka, lūk, šajā vietā tiks celti biroji, bet arī apraksts, kāda profila uzņēmumus tie apkalpos, topošo ēku saderība ar apkārtējo vidi, to augstuma norādes, aptuve nā estētiskā veidola ieskicējums utt.
Atšķirībā no Latvijas vairumā Eiropas pilsētu galvenā arhitekta institūcijai nav tik lielas varas. Daudz nosaka pilsētas detālais plānojums, kas būvuzņēmējam atstāj maz interpretācijas iespēju. Pilsētas pienākumos ir arī izveidot priekšnoteikumus iecerētajai apbūvei, radot vajadzīgo infrastruktūru. Kāds arhitekts, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata, ka pašlaik mūsu valstī visu nosaka nauda, sakari un intereses. Detālā plānojuma izstrāde ir ilgstošs process, kurš neļauj īstermiņa nekustamā īpašuma spekulantiem gūt ātru un vieglu peļņu.
Viens patriarhs visam rajonam
Šogad cerīgi sāktā Bauskas pilsētas būvvaldes veidošana ir izgāzusies. Pat atkārtoti rīkojot konkursu uz būvvaldes vadītāja vietu, viss beidzies nesekmīgi. Pašlaik rajona Būvvaldes vadītāja pārziņā ir 15 pagastu, novads un Bauska. Nosakot zemu atalgojumu, nav brīnums, ka nepiesakās neviens kvalificēts speciālists, bet tiek pieļauta iespēja gūt nelikumīgus ieņēmumus, atbalstot šaubīgus projektus. Ar vieglu roku mūsu pilsētas viena no ekskluzīvākajām vietām tiek atdota vidusmēra investoram, kas nepieciešamo moderno apbūvi padara par neestētisku biedu.
Nākamgad tai pievienosies vēl viena utilitāras un apšaubāmas funkcijas būve – degvielas uzpildes stacija. To atļauj celt pilsētas sirdī. Kāds labums no tā Bauskai? Tiklīdz kāds grib ieguldīt naudu, pilsēta atbild – lūdzu. Jāatceras, ka ieguldītājiem un pilsētai ir pretējas intereses – investori vēlas ātru peļņu, kamēr pilsēta vaiga sviedros pūlas, lai piesaistītu investīcijas ilgā perspektīvā.
Var tikai nojaust, ka jaunajā, vēl neapbūvētajā gabalā, kur tagad lapas rudens vējam atdod augļu koki, pēc laika uzradīsies stāvvietas un jauni šopinga centri, kas plānoti bez sabiedrības ziņas. Latvija ir tik maza, ka arhitekti neuzdrošinās cits citu kritizēt un atklāt kolēģa vājības. Var jau mierināt sevi ar domu, ka sliktu arhitektūru apaudzēsim ar efejām.
