Šajā atvērumā «Bauskas Dzīve» iepazīstina ar divām galdniecības firmām.
Šajā atvērumā “Bauskas Dzīve” iepazīstina ar divām galdniecības firmām. Viena darbojas zemnieku saimniecībā “Ziedoņi-2” Rundāles pagastā, otra – individuālais uzņēmums “Aloris” Bauskā.
Firma “Aloris” darbojas kopš 2001. gada, stāsta īpašnieks Dainis Zvilna. Sākumā ražotnes telpas (600 kvadrātmetru) īrētas, pašlaik tās ir ģimenes īpašumā. “Aloris” nodrošina piecas darba vietas. Galdnieki ir no Bauskas, pa vienam arī no Saulaines un Ozolaines. Viņi strādā pie septiņiem dažādiem darbgaldiem.
“Uzņēmuma jaudu varētu dubultot, bet nepietiek strādnieku. Ir hronisks labu galdnieku trūkums,” ar nožēlu teic D. Zvilna. Viņš pieļauj – ja atrastu speciālistus, varētu radīt četras papildu darba vietas. Pašlaik uzņēmuma gada apgrozījums sasniedz 40 līdz 50 tūkstošus latu.
Pārsvarā klienti no Rīgas puses
Firma “Aloris” izpilda tikai individuālos pasūtījumus. Meistari gatavo kāpnes, durvis, koka parastos, bet vairāk koka paketlogus, mēbeles (gultas, bīdāmos skapjus) un virtuves iekārtas. Izrādās, ka koka paketlogi, salīdzinot ar plastmasas, ir tikai par 25 līdz 30 procentiem dārgāki.
Pārsvarā Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji visvairāk pasūta iekšdurvis un ārdurvis, kāpnes un sienasskapjus. Ārdurvis galdnieki taisa pēc paketlogu principa, proti, tās siltina un pako.
Interesanti, ka, piemēram, kāpņu tapšana sākas ar īpaša projektētāja piesaisti. Viņš uzrasē kāpnes pēc individuāliem mēriem speciālā datorprogrammā. Tāds projekts maksā 60 latu. “Aloris” galdniekiem atliek izgatavot detaļas un salikt tās kopā. “Kāpnes ir tāda lieta, ko gatavu nopirkt nevar,” noteic D. Zvilna.
Koks mirst piecus gadus
Izejmateriālus – izžāvētu koksni – galdniecības produkcijai uzņēmumā negatavo, tos pērk. Prasībām atbilstošus kokmateriālus, atšķirībā no zaļiem jeb nesen cirstiem stumbriem, atrast ir grūti. Gatavu koksni “Aloris” vedot arī no Rīgas. “Mums pašiem žāvēt neatmaksājas. To vērts darīt tikai tad, ja gatavo lielā daudzumā. Savukārt tad pastāv risks ar realizāciju,” skaidro īpašnieks. Turklāt arī ekonomiski tas neesot visai izdevīgi, jo, iepērkot žāvētu koksni, pastāv cenu gradācijas. Dažkārt pasūtījumam nav nepieciešama visaugstākās kvalitātes koksne. Cietie lapu koki (oši un ozoli) nomirst piecu gadu laikā. To, vai koks pietiekami izžāvēts, “uz aci” nevar pateikt, atklāj D. Zvilna. Gadiem žāvētus kokus vairs nevar dabūt. Vecie krājumi jau ir iztirgoti.
Mūsdienu automātiskajās kaltēs, kas izslēdzas, sasniedzot noteiktu koksnes mitrumu, priedes žūst vismaz divas, bet cietie lapu koki – četras nedēļas. Mēbeles var gatavot no kokmateriāliem, kas satur astoņus procentus mitruma, bet logus un durvis – 12.
Pārsvarā “Aloris” galdniecībā izmanto priedes, tomēr pēdējā laikā kāpnēm – arī ošus un ozolus. Šos kokmateriālus uz Latviju arī importē no Ukrainas. Tālumā augušiem kokiem salīdzinājumā ar vietējiem ir atšķirīga krāsa (ozoli – gaišāki) un faktūra (mazāk zaraini) jeb raksts.
Palīgnozare zemnieku saimniecībā
Kokapstrāde zemnieku saimniecībā “Ziedoņi-2” Rundāles pagasta Ziedoņos ir uzņēmuma palīgnozare, stāsta tā pārstāvis Uldis Zīlīte. Saimniecības pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība. Uzņēmumā ir 12 darbinieku, no tiem trīs – galdnieki. Zemnieku saimniecībā strādā vietējie rundālieši, kā arī ļaudis no Bauskas un Īslīces.
“Ziedoņi-2” izveidoti 1991. gadā. Tā palīgnozares – galdniecības – apgrozījums pērn sasniedzis 12 tūkstoš latu, atklāj galvenā grāmatvede Marija Teišerska.
Paši zāģē, paši žāvē
Šeit ražošanai vietējos kokus pārsvarā piegādā mežizstrādes SIA “Bērzkalni”. Koksni sazāģē galdniecības mazajā kokzāģētavā un žāvē pašu dēļu kaltē.
Sabiedrībā top apdares dēlīši, tam iegādāta speciāla mašīna. Galdnieki gatavo arī dēļus grīdām, līstes jeb grīdu, griestu apmales, iekšējās un ārdurvis, parastos koka logus un siltinātos, proti, ar blīvgumiju, priedes vai oša kāpnes, dažādas mēbeles un mājokļa iekārtas, kā arī garāžu vārtus, stāsta U. Zīlīte. Visvairāk pasūta logus un durvis.
Apmēram 300 kvadrātmetru lielās telpās meistari strādā pie astoņiem darbgaldiem. Tie ir biezumēvele, divas vertikālās frēzes, zēmers (zāģis, ar kuru apzāģē dēļa malas), riktēvele (iztaisno dēļus vienādā biezumā), lentzāģis un divas slīpmašīnas.
Priedes ir lētākas
Pārsvarā te, galdniecībā, izmanto priežu un ošu koksni. Tas tādēļ, ka priedes ir lētākas un piemērotas ikdienas telpām. Turpretim oši – dārgāki, ekskluzīvāki. Ja klients atved ozola kokmateriālus, tad arī no tiem gatavo pasūtījumu. Arī “Ziedoņi-2” strādā pēc individuāliem pasūtījumiem. Produkcija aizceļo uz galvaspilsētu, Jelgavu, Tukumu, Talsiem, bet daži izstrādājumi savureiz arī uz Vāciju.
Ints Krīgers no Īslīces pagasta Līduma par galdnieku strādā apmēram jau septiņus gadus. Trīs gadus viņš mācījies Ogres lauksaimniecības vidusskolas kokizstrādājumu izgatavošanas izglītības programmā. “Man patīk koks un tas, ka varu ko radīt no tā. Atšķirībā no strādāšanas, piemēram, rūpnīcā, šī nav vienmuļa nodarbošanās,” spriež jaunais galdnieks. Viņš jau gatavojis durvis, logus, kāpnes, skapjus, virtuves iekārtas un pat krustus un zārkus. I. Krīgers novērojis, ka cilvēkiem gaume ir ļoti dažāda.
Koka mēmā dziesma droši vien izskan tā rakstā. Visskaļākās un krāšņākās melodijas, kas nereti auklētas cilvēka mūža garumā, izdziedot oši un ozoli. Tomēr, kā novēroja “Bauskas Dzīve”, arī koka durvīs vai mēbelēs no priedes redzamas skaistas un neatkārtojamas rakstu līnijas un līkloči.
***
Uzziņai
Koku fizikālās īpašības:
pēc cietības tie iedalāmi – mīkstos (priedes) un cietākos (oši, ozoli),
pēc ārējām pazīmēm – gaišākos (priedes ar laiku paliek dzeltenīgas) un tumšākos (oši, bet ozoli – vistumšākie),
pēc raksta – ar mazāk manāmu (priedes) un izteiktāku zīmējumu (oši).
